Pētījums: Iemesli skaidras naudas norēķiniem – karšu maksājumu nepieejamība un paradums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Galvenie iemesli, kāpēc Latvijā iedzīvotāji joprojām maksā arī skaidrā naudā, ir — tirdzniecības vietā nav pieejami karšu maksājumi (50%) un pieradums (27%), liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas veiktais pētījums.

Pētījumā noskaidrots, ka vidējā naudas summa, kuru Latvijas iedzīvotāji ieteiktu nēsāt līdzi ikdienas gaitās saviem draugiem un radiem, ir 67,77 eiro.

Visbiežāk maksāt skaidrā naudā izvēlas iedzīvotāji vecuma grupās no 18 līdz 24 un no 55 līdz 75 gadiem. Turklāt vairāk nekā puse jeb 62% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem norādījuši, ka maksā ar skaidru naudu tad, kad nav iespēja norēķināties ar maksājumu karti.

37% respondentu ir grūti pateikt konkrētu skaidras naudas summu, kas būtu jātur savā naudas makā ikdienas gaitās. Savukārt 28% respondentu iesaka ikdienā nēsāt līdzi no 21 līdz 50 eiro.

Kā liecina Latvijas iedzīvotāju aptauja, iecienītākās maksājumu metodes internetā ir drošs savienojums ar internetbanku ("BankLink"), to norāda 67% respondentu, un maksājumi ar bankas karti — 45%. Šāds risinājums ir vienlīdz aktuāls respondentiem visās vecuma grupās.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem 2020. gada 1. ceturksnī Latvijā ir izsniegtas vairāk nekā 2,1 miljons maksājumu karšu. Maksājumu kartes tiek pieņemtas vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu.

SEB bankas Maksājumu karšu nodaļas vadītājs Ronalds Platkājis norādīja, ka skaidras naudas norēķinus ikdienā, pateicoties ērtībām un ātrumam, pakāpeniski arvien vairāk nomaina bezskaidras naudas norēķini, apliecinot, ka Latvijas iedzīvotāji uzticas digitālajiem risinājumiem un novērtē tehnoloģiju sniegtās iespējas. "Saglabājas arī nepieciešamība pēc skaidras naudas, tomēr tās apjomi varētu vēl vairāk samazināties, jo, kā liecina mūsu novērojumi, arī gados vecāki cilvēki arvien biežāk dod priekšroku maksājumiem ar karti,"  piebilda Platkājis.

"Swedbank" Karšu atbalsta daļas vadītāja Liene Gasiņa atzīmēja, ka pamatā ienākošā skaidras naudas plūsma veidojas mazumtirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu jomas uzņēmumos, kur klientiem ir iespēja izvēlēties — maksāt skaidrā naudā vai ar maksājumu karti. "Minētajās jomās maksājumu īpatsvars skaidrā naudā svārstās 40–60% robežās. Tomēr vērojams, ka tirgotāji, kas tradicionāli saviem klientiem piedāvājuši norēķinus tikai skaidrā naudā, pielāgojas savu pircēju paradumiem un piedāvā arī karšu maksājumus," sacīja Gasiņa.

"Luminor" bankas E-komercijas un karšu risinājumu vadītājs Viktors Saulītis uzsvēra, ka šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingri regulējumi, jo īpaši, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. "Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību, jo to ieviešanai ir noteiktas prasības un Latvijā strādājošās bankas ir prasīgas to izpildē. Iepērkoties gan vietējos, gan ārzemju interneta veikalos, pircējus sargā arī karšu shēmu izdotie noteikumi. Gadījumā, ja tirgotājs nav piegādājis preci vai nav sniedzis pakalpojumu un nav atpakaļ atdevis naudu, pircējam ir iespēja atgūt naudu arī no savas kartes izdevējbankas. Brīdī, kad darījuma apmaksai tiek izmantots pārskaitījums, proti, "BankLink" jeb maksājumu ierosināšanas pakalpojums, pircējam vienmēr būtu jāizvērtē tirgotājs, balstoties uz pieejamajām atsauksmēm. Tāpat noteikti jāpārbauda, vai naudas saņēmējs ir tas pats tirgotājs, kas sniegs pakalpojumu vai nodrošinās preci,” skaidroja Saulītis.

"Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2020. gada maijā, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti