Panorāma

Apņemas ieviest specializētās audžuģimenes pusaudžiem

Panorāma

Panorāma

Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju samazinājusies rocība

Pētījums: Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju samazinājusies rocība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Dzīve Latvijā kļūst dārgāka, bet iedzīvotāju noskaņojums par savu rocību – sliktāks. Gandrīz pusei jeb 46% Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija šogad ir pasliktinājusies, liecina "Swedbank" Finanšu institūta pētījums. Šis ir negatīvākais finanšu situācijas vērtējums pētījuma veikšanas vēsturē kopš 2013. gada. Vienlaikus 52% jeb vairums Latvijas iedzīvotāju vērtē, ka viņu labklājība ir saglabājusies iepriekšējā līmenī vai pat uzlabojusies.

"Swedbank" Finanšu institūta un pētījumu aģentūras SKDS veiktā aptauja rāda, ka katrai sestajai Latvijas mājsaimniecībai jeb 15% ir ievērojami pasliktinājusies finanšu situācija. Savukārt spēju "savilkt galus" mēneša beigās pirms algas negatīvi novērtējuši 46%. Var teikt, ka gandrīz puse valsts iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai.

"Likt esošajam cenu pieaugumam pretim tikpat lielus ienākumus ir ārkārtīgi sarežģīti. Dažiem pat neiespējami šobrīd. Un aptauja tieši arī rāda tos instrumentus, kā tiek galā šajā situācijā. Un mēs redzam, ka ir tikpat liela daļa, kam grūti savilkt tos galus kopā, kuri sāk izmantot savus uzkrājumus," stāstīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Protams, ja tādi uzkrājumi vispār ir. Visvairāk finanšu situācija ir pasliktinājusies iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem, respondentiem ar pamata vai vidējo izglītību, kā arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un bezdarbniekiem. Un pat tiem, kam ir bijis algas pieaugums, to faktiski noēd inflācija.

"Teiciens "naudas ir vairāk nekā jebkad" joprojām ir patiess, taču par šo naudu nevar tik daudz nopirkt. Tieši 2022. gada beigas varētu būt tas brīdis, kad šajā ekonomikas ciklā pirktspējas kritums ir vislielākais. Šobrīd inflācija stabilizējas," sacīja bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Vienlaikus 52% aptaujāto atzinuši, ka viņu labklājības līmenis vai nu nav mainījies vai arī ir uzlabojies. Turklāt iedzīvotāju negatīvais noskaņojums vēl nav novedis līdz reālai darbībai, proti, krasam patēriņa samazinājumam.

"Tā labā ziņa ir, ka pagaidām negatīvais noskaņojums nepārvēršas reālā darbībā. Mēs joprojām redzam, ka patēriņš turpinās. Nu, ir nelielas bažas par to, ka cenas aug ātrāk nekā algas, līdz ar to uzkrājumi neaug, nedaudz patēriņa kredīti pieaug," teica bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Swedbank" Finanšu institūtā norādīja – kaut arī cenu pieaugums turpināsies nākamgad, Latvijas iedzīvotāji var rēķināties ar valsts energoresursu atbalstu apkures sezonā, minimālās algas kāpumu līdz 620 eiro un citiem atbalsta veidiem.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti