Dienas notikumu apskats

Ar Zilās kartes sistēmas pilnveidi ES darba tirgū grib iesaistīt izglītotus migrantus

Dienas notikumu apskats

Pērn auto spoguļu zādzību skaits samazinājās gandrīz uz pusi

Pētījums: Farmācija Latvijā ir labi attīstīta, tomēr potenciāls ir ievērojami lielāks

Pētījums: Farmācija Latvijā ir labi attīstīta, tomēr potenciāls ir ievērojami lielāks

Lai arī farmācijas nozare Latvijā ir labā situācijā, tai ir liels nerealizēts potenciāls. Pie šāda secinājuma nonākuši domnīcas "Certus" pētnieki.

Pētnieki ziņojumu par konkurētspēju farmācijas rūpniecībā 2015.gadā trešdien, 8.jūnijā, prezentēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Nozares pārstāvji lielākoties norādīja uz kvalificēta darba spēka trūkumu, aktualizējot jautājumu par nepieciešamību ieviest obligātu eksāmenu eksaktajās zinātnēs.

Globālais farmācijas tirgus ir sarežģīts un ienesīgs. Tāpat kā līdz šim, arī turpmākos piecus gadus tirgus turpinās attīstīties, klāstīja domnīcas "Certus" pētnieks Uldis Spuriņš.

Latvijā 2012. gadā apstrādes rūpniecība veidoja 13% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb tā vērtība bija 2,5 miljardi eiro, taču farmācijas vielu ražošana radīja vien nepilnus 100 miljonus eiro jeb 0,5% no IKP.

"Ja Latviju skatās uz visa šī fona, Latvija ir ļoti maziņa. Bet mums ir labs fons, mums ir Organiskās sintēzes institūts, kas ir konkurētspējīgs pasaulē, mums ir arī labi attīstīti ražotāji - gan „Olainfarm”, gan „Grindex”.

Bet izskatās, ka mēs neesam realizējuši visu potenciālu, kas ir nozarei," atzina Spuriņš.

Lielākie izaicinājumi ir saistīti ar pētniecību, kas farmācijā izmaksā dārgi, bet ne vienmēr sniedz ātrus un pozitīvus rezultātus. Tāpat šobrīd jādomā, kā atrast jaunus eksporta tirgus.

Pēc pētnieku teiktā, pārāk daudz jeb apmēram pusi no saražotās produkcijas kompānijas eksportē uz Krieviju un pārējām NVS valstīm. Būtiski noieta tirgi ir Igaunija un Lietuva, kā arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tikmēr uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu un Indiju, kur ir lielākais medikamentu patēriņš, Latvija eksportē ļoti maz, norādīja Spuriņš.

"Mums tirdzniecības bilance ir negatīva, bet, ja vispār skatās uz ražotājiem, tad viņi lielāko daļu ražo priekš eksporta, vietējā tirgū ir ļoti mazs tas procents. Un tā varētu būt daļa, kur attīstīties. Lai arī tirgus ir mazs, mums arī to uzņēmumu ir nedaudz. Ja viņi varētu to izmantot kā bāzi, ka vietējā tirgū ir vismaz neliela daļa, tad tas palīdz arī eksportam," sacīja pētnieks.

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas vadītājs Vitālijs Skrīvelis norādīja, ka nozare piekrīt pētījuma rezultātiem un izteiktajām rekomendācijām.

"Tas, kas netika pieminēts pētījumā, bet ir aktuāli - nozare tāpat kā visa  Latvijas zinātne pamazām noveco.

Mums no 9000 strādājošo 30% ir tuvu pensijas vecumam vai jau pārsniedz to. Un Latvijas demogrāfija un arī skolēnu un studentu vēlme studēt eksaktās zinātnes neļauj šo nākošo piecu gadu vajadzību pēc speciālistiem un strādājošajiem nosegt," sacīja Skrīvelis.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā farmācijas nozares pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešams obligāts eksāmens eksaktajās zinātnēs. Arī "Olainfarm" pārstāvis Vilnis Liepiņš teica, ka ilgtermiņa attīstībā galvenais drauds ir kadru trūkums.

"Kadru trūkums ir tik krimināls, ka mēs esam spiesti meklēt kadrus ārzemēs. Mēs tieši tāpat esam importējuši speciālistus no Krievijas, no Baltkrievijas. Tā nav normāla situācija. Ja mēs runājam, kāpēc tas tā ir, es uzskatu personīgi, ka tas ir saistīts daļēji tomēr ar mūsu izglītības sistēmu, kura ir steidzami jāreformē. Tā ir novecojusi, nemūsdienīga, un mēs turpinām mācīt bērniem faktus gan skolā, gan augstskolā, bet nemācām strādāt grupā, nemācām risināt problēmas, un tas ir redzams ikdienā," teica Liepiņš.

Viņš norādīja, ka ražojošiem uzņēmumiem ne tikai farmācijā ir būtiski pēc iespējas ātrāk, piemēram, mēneša laikā iegūt uzturēšanās atļauju darbiniekam no ārzemēm.

Būtiska problēma esot arī Eiropas struktūrfondu atbalsts eksporta veicināšanai, kas lielajiem komersantiem ir liegts.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks teica, ka atbalsts lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmējiem būtu jādod un par to esot vērts padomāt. Viņš arī aicināja uz sadarbību šajā nozarē.

"Bet arīdzan par izglītību šajā komisijas sēdē. Jā, ir vajadzīgi arī Zāļu valsts aģentūrai konkrēti speciālisti, bet tad diskusija bija tāda, ka Igaunijā šo speciālistu var apmācīt. Tātad vai ministrijai, vai pat uzņēmējam ir jāraugās sava speciālistu un kadru kalve. Ne visas specialitātes un profesijas varēs iegūt Latvijā," noteica Trupovnieks.

Komisijas sēdē deputāti vienojās, ka kopā ar nozari izstrādās jautājumus un uzdevumus, kas jāveic atbildīgajām ministrijām saistībā ar farmācijas nozares attīstību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti