Salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 35,2%, pērn tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu.
Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016. gadā, atklājot, ka 2015. gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%.
Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 3,9 procentpunktiem samazinājās aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018. gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 28,2% nodarbināto, kamēr 2017. gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 32,1%.
Sauka pētījuma prezentācijā norādīja, ka aplokšņu algas vienmēr bijusi lielākā nozares problēma un tieši tās samazinās visbūtiskāk. "Pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās tām divu vai trīs gadu laikā būtu jāmazinās vēl būtiskāk," sacīja Sauka.
Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 27,1%, bet 2017. gadā šis rādītājs bija 26,7%.
Tāpat pieaugusi darbinieku skaita neuzrādīšana, pērn sasniedzot 18,8% pretstatā 17,6% gadu iepriekš.
Neoficiālo maksājumu līmenis, lai "nokārtotu lietas", jeb korupcija būvniecības nozarē pērn veidoja 16,4%. Arī šis rādītājs salīdzinājumā ar 2017. gadu ir pieaudzis, jo gadu iepriekš korupcijas līmenis būvniecības nozarē bija 15,5%.
Sauka sacīja, ka patlaban vēl nevar atklāt kopējo ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, kas tiks prezentēts maijā, bet norādīja, ka arvien vairāk pieaug būvniecības nozares ietekme iekšzemes kopproduktā (IKP) un pie jūtamas ekonomikas izaugsmes būvniecības nozare joprojām ir viena no tām, kas dzen uz augšu Latvijas kopējo ēnu ekonomikas rādītāju.
Sauka sacīja, ka pērn būvniecības īpatsvars kopējā tautsaimniecība sasniedza jau 7,1% salīdzinājumā ar 6% 2017. gadā vai 5% 2010. gadā.
Nodarbināto skaits būvniecības nozarē pērn sasniedza 58 338, bet 2017. gadā nozare nodarbināja 54 016 cilvēkus.
Sauka piebilda, ka pētījums norāda arī uz vairākiem izaicinājumiem, kur sava artava jādod tieši Latvijas politikas veidotājiem. "Starp tiem minama gudrāka un efektīvāka imigrācijas politika, ļaujot legāli un kad vajadzīgs Latvijā ieplūst (un no tās izplūst) darbaspēkam, pēc kā nozarē ir liels pieprasījums. Nozare cer uz veiksmīgu ģenerālvienošanās ieviešanu, jautājumu attiecībā uz elektroniskās darba laika uzskaities, tipveida līgumu ieviešanas un pāriešanas uz saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas publiskajos iepirkumos straujāku progresu. Tāpat būvnieki norāda uz nepieciešamību pēc lielākas noteiktības, mazākas birokrātijas un veiksmīgākas sadarbības ar kontrolējošajām institūcijām," skaidroja Sauka.
Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane intervijā Latvijas Radio norādīja, ka situācija varētu vēl vairāk uzlaboties pēc tam, kad nozarē spēkā stāsies ģenerālā vienošanās. "Ēnu ekonomikas būtiskākā komponente ir aplokšņu algas. Tas tuvojas vidējam līmenim valstī - 21%," pauda Fromane.
Vienlaikus būvnieki uzsver, ka nozarē akūti sajūtams darbaspēka trūkums. "Mēs esam aicinājuši efektivizēt jautājumu par darbaspēka piesaisti no Ukrainas. Šobrīd darbaspēku ieved, līdz ar to nodokļi paliek šajās valstīs," teica Fromane.
Pētījums veikts 2019. gada martā sadarbībā ar kompāniju "Latvijas fakti". Pētījumā aptaujāti 250 Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti. Pētījuma laikā veiktas arī lielāko būvniecības uzņēmumu vadītāju ekspresintervijas.
