Ekonomiskās attīstības plaisa starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm turpina saglabāties. Un. lai gan pašreiz tā ir krietni mazāka nekā pēc Padomju Savienības sabrukuma, daudz vēl ir nepieciešams darīt, lai dzīves līmenis Eiropā izlīdzinātos. Tā otrdien žurnālistiem Briselē sacīja Pasaules Bankas viceprezidente Lora Taka.
Taka uzsvēra, ka zemās naftas cenas un eiro kursa krišanās pašreiz veicina ekonomikas atveseļošanos: „Mēs redzam, ka sāk pieaug gan patērētāju pārliecība, gan ražošanas apjomi. Tādēļ šobrīd mēs esam nedaudz optimistiskāki mūsu ekonomiskās attīstības prognozēs, nekā bijām līdz šim. Mēs paredzam, ka Centrālajā un Austrumeiropā izaugsme šogad varētu sasniegt 2,8%. Baltijas valstīs tā būs nedaudz zemāka – 2,2%. Un tas notiek pēc krīzes pārvarēšanas. Bet neviens no šiem rādītājiem nav tik labs, lai nodrošinātu pietiekami strauju dzīves līmeņa izlīdzināšanos ar pārējo Eiropu.”
Turpmākās ekonomiskās attīstības nodrošināšanai daudzās Austrumeiropas valstīs tagad ir nepieciešams īstenot sarežģītas reformas valsts pārvaldes, tieslietu un izglītības sistēmā, piebilda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidents Filips Leuro.
„Kā var reformēt valsts pārvaldi? Daudzās valstīs 40% iekšzemes produkta ir saistīti valsts sektoru. Un, ja valsts pārvalde nestrādā pietiekami labi, tad jums rodas problēma. Kā var reformēt tieslietu sistēmu? Tas ir saistīts ar konkurētspēju, investoru aizsardzību un uzticību. Te nav skaidru risinājumu. Kā var mainīt specifisku finanšu nozares likumus, lai palielinātos ražošanas apjoms kādā noteiktajā sektorā? Arī tas nav vienkārši. Tādēļ es vēlos uzsvērt, ka šis attīstības posms ir krietni sarežģītāks, jo ir saistīts ar valsts institūciju mehānisma uzlabošanu,” sacīja Leuro.
Būtiska problēma ne tikai Latvijā ir arī nepietiekams skaits cilvēku ar mūsdienīgu izglītību un zināšanām inženierzinātnē.
Speciālistu trūkums kavē jaunu ražotņu atvēršanos, uzsver attīstības banku pārstāvji.
Lai palīdzētu tā dēvētajām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm pārvarēt krīzi, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī Eiropas Investīciju banka kopš 2013.gada realizēja kopēju investīciju programmu. Tās ietvaros „Latvenergo” infrastruktūrā tika ieguldīti 100 miljoni eiro, savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem caur „Nordea” un „Pohjola” banku tika piedāvāti 42 miljoni eiro aizņēmumos.
Arī turpmāk jauniem projektiem caur Eiropas Investīciju banku būs pieejams finansējums tā dēvētā Junkera investīciju plāna ietvaros.
