Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Limbažu–Dūču ceļa sakārtošana joprojām neskaidra

Darba devējiem aizvien ir aizspriedumi pret darbiniekiem

Pētījums: Daļa darba devēju nav gatavi nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti vai bijušos ieslodzītos

Atsākoties izaugsmei tautsaimniecībā Latvijā, sāk saasināties pieprasījums pēc darbaspēka. Neraugoties uz to, Latvijā aizvien liela daļa cilvēku netiek pieņemti darbā pašu darba devēju aizspriedumu dēļ, liecina publiskotais “KANTAR TNS” pētījums.


Kvalificēta darbaspēka trūkums jau tuvākajā laikā Latvijai var neļaut izmantot savā labā izaugsmes ciklu globālajā ekonomikā. Neraugoties uz to, aizvien liela daļa cilvēku darbu nespēj atrast sava vecuma, veselības stāvokļa vai izcelsmes dēļ.

“Mūsu sabiedrībā ir iestrādājušies stereotipi. Ir noteiktas kategorijas. Sekretāre - gados jauna meitene, direktors – vīrietis pēc 40,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Aija Bauere.

“KANTAR TNS” pētījums atklāj, ka aizspriedumu un stereotipu dēļ tikai 66% gatavi nodarbināt Latvijā uzņemtos patvērumu meklētājus. Nedaudz vairāk nekā 50% algotu bijušos ieslodzītos,

bet krietni sliktāki rādītāji ir gatavībā nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Piesardzīgi nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti

Cilvēkus ar pārvietošanās grūtībām būtu gatavi nodarbināt 49% darba devēju, kamēr ar intelektuālās un garīgās attīstības traucējumiem tikai 29%.

Tiesa, pielāgoties nav gatavi darba devēji, norāda Korporatīvās ilgtspējas un attīstības institūta vadītāja Dace Helmane: “Cits jautājums ir par to, vai darba devēji nodrošina atbilstošus apstākļus darba vietā. Piemēram 96% saka, ka gatavi pieņemt darbā cilvēkus pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, savukārt tikai 6% saka, ka nodrošina atbalstu bērnu uzraudzībai.

Jā, mēs esam viņus gatavi nodarbināt, bet ne viņus atbalstīt.”

Darba devēji ir racionāli domājoši cilvēki un diezgan maz balstās uz aizspriedumiem, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Vienlaikus viņš atzina, ka

darba devējiem ir bailes nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti likumos noteikto īpašo aizsardzības mehānismu dēļ darba tirgū.

“Ir veidota neelastīga pieeja tanī gadījumā, ja darba devējam kaut kas mainās un tieši tādas profesijas darbinieku vairs nevajag, viņš vienalga viņu nevar atbrīvot. Tad tā ir bremze, no kuras baidās,” skaidroja Leiškalns.

Tāpat viņš norādīja uz to, ka darba devējam nav izdevīgi nodarbināt biežāk slimojošus cilvēkus: “Mūsu šī brīža normatīvai regulējums pasaka, ka darba devējam jāmaksā no otrās līdz desmitajai dienai slimības naudu. Vēl attiecīgi jāmeklē aizvietotājs. Tas, protams, arī darba devējus dara piesardzīgus.”

Bankā strādā vecāka gadagājuma cilvēki

Krietni atvērtāki darba devēji ir pret vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Nesen šādus darbiniekus īpašā projektā piesaistījusi “Swedbank”.

“Mums darba attiecības ir sākuši cilvēki ar lielāku dzīves pieredzi un bagāžu, un tās pirmās atziņas ir labas, un tas ieguvums ir trīspusējs. [..] Pirmais mīts, ka ir grūti uztvert, bet šie cilvēki ir sekmīgi nokārtojuši gan sistēmas testus, gan pieejas testus, un, godīgi sakot, pat labāk nekā to dara jaunieši. Jo tas ir jautājums par attieksmi un vēlmi – ja to grib, to var izdarīt,” uzsver “Swedbank” valdes loceklis Vadims Frolovs.

Privātā sektora attieksmi ar savu piemēru varētu mainīt valsts. Tiesa, nesen publiskotajā valsts pārvaldes reformu plānā par šādu sabiedrības grupu nodarbināšanu neesot ne vārda.

“Nav daudz par to domāts, un nav daudz nodarbināto. Tas ir iemesls, kāpēc par to ir jādomā. Bet tāpēc mēs beidzot esam sapratuši, ka jāizmanto vietējie talanti un dažādībā ir spēks,” saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).

Lai lauztu stereotipus, darba devējiem tuvāko mēnešu laikā tiks organizēti īpaši kursi par labās prakses piemēriem dažādām sabiedrības grupām atvērtos uzņēmumos. Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Aija Bauere intervijā Latvijas Radio atklāja, ka iepriekšējos gados tika apmācīti vidēja un zema līmeņa vadītāji. Lai gan apmācības bijušas veiksmīgas, viņi nereti esot norādījuši uz augstākā līmeņa vadības neiesaisti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti