Pētījums: Covid-19 ietekmē eiropiešu finansiālo labklājību; Baltijā krīzi pārdzīvo salīdzinoši labāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 krīze ir būtiski ietekmējusi eiropiešu finansiālo labklājību, taču Baltijas valstis ir vienas no izturīgākajām Eiropā un līdz šim krīzi pārdzīvojušas labāk, nekā gaidīts, liecina Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" sagatavotais 2020. gada “Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums”.

"Intrum" informēja, ka “Eiropas finansiālās labklājības barometrā” Latvija gada laikā pakāpusies par piecām vietām un ierindojas 16. vietā. Savukārt Igaunija no 20. vietas pacēlusies uz augsto 3. vietu, bet Lietuva no 23. vietas uz 6. vietu. “Eiropas finansiālās labklājības barometra” līderes jau otro gadu pēc kārtas ir Vācija un Austrija. Kopumā pētījums veikts 24 valstīs.

Intervija ar "Intrum" ģenerāldirektori Baltijā Ilvu Valeiku
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika skaidroja, ka izmaiņas barometra rādītājos ir veicinājis nevis absolūtais labklājības pieaugums, bet gan pandēmijas izraisīto ierobežojumu ekonomiskais satricinājums daudzās Eiropas valstīs, it īpaši Eiropas dienvidos. Tas atstājis iespaidu uz patēriņa un nodarbinātības līmeni visā Eiropā, taču salīdzinoši mazā mājsaimniecību parādu un ienākumu attiecība un augošie finanšu pratības rādītāji ļāvuši Baltijas valstīm šī gada barometrā ievērojami uzlabot savu rezultātu un pakāpties ranga sarakstā.

Vienlaikus viņa norādīja, ka pašlaik cilvēki ir daudz piesardzīgāki pret jaunu parādsaistību uzņemšanos un atbildīgāki, maksājot rēķinus, kas, iespējams, saistīts ar salīdzinoši nesenām atmiņām par 2008. gada finanšu krīzes pieredzi.

“Iespējams, tas ir saistīts ar publiskajiem ierobežojumiem un faktu, ka tik daudz nav pieejami veikali, restorāni un izklaides iespējas. Tādēļ cilvēkiem paliek vairāk brīvu līdzekļu, kas šobrīd tiek novirzīti rēķinu sakārtošanai vai varbūt parādu apmaksai,” intervijā Latvijas Radio skaidroja Valeika.

To paziņojumā medijiem apliecināja mājsaimniecību finanšu sociologs Andris Saulītis: “"Intrum" ikgadējais mājsaimniecību finanšu apsekojums vēsta, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība un rēķinu apmaksas disciplīna ir uzlabojusies."

Turpretī uzkrājumu ziņā jau otro gadu pēc kārtas Latvijas iedzīvotāji ir trešajā vietā Eiropā no beigām. Turklāt lielākoties uzkrājumi vērsti pret īstermiņa mērķiem: neparedzētiem tēriņiem, darba zaudējuma gadījumam, ceļošanai un patēriņam. Vien katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzkrāj vecumdienām.

"Šobrīd līdz ar Covid-19 ierobežojumiem Latvijas iedzīvotāji mazāk tērē ikdienā un spēj ietaupīt. Jācer, ka šis ieradums – vairāk iekrāt – saglabāsies arī turpmāk, bet es aicinātu valdībai aktīvi rīkoties, lai veicinātu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu, nevis cerēt, ka mainīsies iedzīvotāju paradumi," norādīja Saulītis.

Dokumenti

Intrum Eiropas finansiālās labklājības barometrs_Latvija_8.12.2020.pdf

Lejuplādēt

6.45 MB

Pētījums gan liecina, ka ekonomiskā nenoteiktība visā Eiropā ir pastiprinājusi cilvēku interesi par finanšu pratības uzlabošanu. 36% Latvijas patērētāju norādījuši, ka personīgās finanšu drošības uzlabošana kopš krīzes sākuma ir kļuvusi par vienu no galvenajām viņu prioritātēm, bet 42% apgalvo, ka ir spēruši pasākumus savu finanšu prasmju uzlabošanai, lai sagatavotos Covid-19 izraisītajai ekonomiskajai nenoteiktībai - tas ietver gan laikrakstu un žurnālu finanšu sadaļu lasīšanu (24%), gan podkāstu par finansēm klausīšanos (9%), gan arī grāmatu lasīšanu par personīgo finanšu pārvaldīšanu (8%).

Galvenie secinājumi par situāciju Latvijā:

  • Gada laikā uzlabojusies patērētāju maksājumu disciplīna. 75% maksā savus rēķinus laikus, kas ir par 7% augstāk nekā vidēji Eiropā un par 9% vairāk nekā 2019.gadā. Kā prioritārie rēķini tiek atzīti īres maksājumi, komunālie maksājumi (gāze, ūdens, elektrība) un internets.
  • Visā Eiropā 2020. gada laikā 35% iedzīvotāju ir saskārušies ar ienākumu samazinājumu, taču Latvijā ieņēmumu samazinājums skāris nedaudz mazāk patērētāju - 32%. Savukārt 46% Latvijas respondentu atbildējuši, ka ienākumi saglabājušies iepriekšējā līmenī un tiem vajadzētu palikt stabiliem, kamēr vidēji Eiropā šādu atbildi snieguši tikai 38%. 
  • Finansiāli visneaizsargātākie jūtas jauni cilvēki un ģimenes ar bērniem.

Vecuma grupās līdz 37 gadiem ienākumi samazinājušies vairāk nekā 42% iedzīvotāju.

Salīdzinoši nedaudz lielāku satraukumu par finansiālo labklājību paudušas ģimenes ar bērniem, nekā ģimenes bez bērniem. Vismazāk ienākumu samazinājumu jutuši aptaujātie pensijas vecumā. 

  • Latvijas iedzīvotāji ir piesardzīgāki pret jaunu parādsaistību uzņemšanos. 43% apgalvojuši, ka neaizņemas vispār, lai segtu savus ikmēneša izdevumus, kas ir par 10% vairāk nekā vidēji Eiropā. Savukārt 72% respondentu apgalvo, ka pret parāda uzņemšanos ir piesardzīgāki nekā parasti, un 74% atzīst, ka nevēlas aizņemties naudu, ko tērēt lieliem pirkumiem, kamēr nav pārliecināti, ka krīze ir beigusies.

Pētījuma galvenie secinājumi par situāciju Eiropā:

  • Covid-19 pandēmija ir nopietni ietekmējusi patērētāju finanses, un 47% aptaujāto vairāk nekā jebkad agrāk ir noraizējušies par savu finanšu labklājību. Tajā pašā laikā 35% apgalvo, ka zaudējuši ienākumus tieši krīzes rezultātā.
  • Vācijas ekonomikas stimulēšanas un nodarbinātības saglabāšanas pasākumi ir pasargājuši mājsaimniecību ienākumus, ļāvušas patērētājiem laikus maksāt rēķinus un turpināt veikt uzkrājumus nākotnei, kas ļāvis reitingā saglabāt 1.vietu.

Ikgadējais ziņojums pamatojas uz ārēju aptauju, kas vienlaikus tika veikta
24 Eiropas valstīs. 2020. gada pētījumā piedalījās 24 198 patērētāji. Katrā valstī pētījuma dalībnieku skaits bija vismaz n = 1 000 respondentu.

  • Dienvideiropā, kur jau pirms pandēmijas patērētāji saskārās ar mājsaimniecību parādiem un finansiālo nestabilitāti, Covid-19 uzliesmojums šo situāciju ir vēl vairāk pasliktinājis. Tādas valstis kā Itālija, Spānija un Grieķija šī gada barometrā ir noslīdējušas zemākā pozīcijā.
  • Krīze padziļina plaisu starp iedzīvotāju labklājības līmeni, vairāk ietekmējot patērētājus ar mazākiem ienākumiem. 40% respondentu ar zemiem ienākumiem tie krīzes dēļ vēl vairāk samazinājušies, kamēr respondentu grupā ar vidējiem ienākumiem šādu atbildi snieguši 35%, bet ar augstiem ienākumiem - 32%.
  • Krīzes ietekmē Eiropas patērētāji cenšas padziļināt savu finanšu izpratni un kontroli pār savu finansiālo situāciju. Četri no desmit eiropiešiem apgalvo, ka ir veikuši pasākumus, lai uzlabotu savu finanšu pratību.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti