Rīta intervija

Satiksmes ministrs Uldis Augulis par ceļu stāvokli

Rīta intervija

''Mucenieku'' vadītājs Pēteris Grūbe par patvēruma meklētājiem

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore par Ārvalstu investīciju vides indeksu

Pētījums: Ārvalstu investorus visvairāk satrauc demogrāfiskā situācija un darbaspēka pieejamība

Ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc negatīvās demogrāfiskās tendences valstī un darbaspēka pieejamība. To intervijā Latvijas Radio atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore Marta Jaksona.

Ikgadējais "Ārvalstu investīciju vides indekss" rāda, ka ārvalstu investoru noskaņojums pēdējā gada laikā kopumā ir uzlabojies, ja salīdzina ar 2016. gada datiem.

2017. gadā veiktajās intervijās Latvijas spēja piesaistīt ārvalstu kapitālu novērtēta ar 2,5 ballēm piecu baļļu skalā, savukārt politikas veidotāju darbs ārvalstu investīciju vides veidošanā novērtēts ar 2,9 ballēm. Abi rādītāji gada laikā pieauguši par aptuveni pusballi.

Pērn deviņos mēnešos būtiski pieaudzis ārvalstu tiešo investīciju apjoms - piesaistīti 710 miljoni eiro, kas ir piecreiz vairāk par tiešajām investīcijām attiecīgajā laika posmā 2016. gadā.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā:

Pētnieks arī atgādina, ka Baltijas kontekstā neizskatāmies slikti – 35% investīciju pērn nonāca pie mums. Lietuvā iegulda 36%, bet Igaunijā vismazāk – 29%.   

Latvijā ārvalstu investīcijas vairāk ieplūdušas būvniecības, arī nekustamā īpašuma sfērā. Tāpat ārvalstu investori vairāk iegulda informācijas tehnoloģiju jomā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

ĀIPL izpilddirektore norādīja, ka ārvalstu investorus Latvijā satrauc vairāki problēmu jautājumi, kas, iespējams, kavē lēmumus par lielākām investīcijām Latvijā.

Lielākais satraukums ir par negatīvajām demogrāfiskajām tendencēm un darbaspēka pieejamību. Investori atzinuši, ka darbaroku trūkums vērojams pilnīgi visos segmentos.

Enerģētikas kompānijas „Fortum” biznesa vadītāja Latvijā Jūlija Sundberga norādīja, ka Latvijas sarūkošajam darbaspēkam ir jākļūst produktīvākam, taču, viņasprāt, neizvairīties arī no imigrācijas.

“Dānija, Zviedrija, Norvēģija un citas valstis ar darbaspēka deficītu saskaras jau ilgstoši, taču tur lielā atšķirība no Latvijas ir imigrācija. Es domāju, ka tas ir neizbēgami, ka Latvijai būs vajadzīgs būtisks imigrācijas pieaugums nākamo 10 gadu laikā,” pauda Sunderberga.

Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no “Vienotības” stāstīja, ka valdībai plānā ir vairāki risinājumi darbaspēka trūkumam arī ārpus imigrācijas. Pirmkārt, tās ir investīcijas mūžizglītībā. Otrkārt – valdība mudinās iedzīvotājus dzīvot tur, kur vajadzīgi darbinieki.

Ārvalstu investorus arvien satrauc arī problēmas maksātnespējas jomā, tiesu sistēmā, veselības aprūpē, kā arī neprognozējamā uzņēmējdarbības vide, tostarp attiecībā uz nodokļiem.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības gan sola, ka pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā plānots galvenās nodokļu likmes negrozīt vismaz trīs gadus.

Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle Ārvalstu investoru padomes rīkotajā diskusijā gan teica, ka vēlēšanu gadā nevar solīt nemainīgas nodokļu likmes, jo tas būs atkarīgs no tiem, kas vēlēšanās uzvarēs.

Daļa ārvalstu investoru uz nodokļu politikas izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada sākumā, raugās cerīgi. Citi savukārt ir piesardzīgi - ir bažas, kā jaunā sistēma darbosies, atzina Jaksona.

Arī ekonomists Pēteris Strautiņš piesardzīgi vērtē iespēju, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma palielinās ārvalstu investīciju apjomu.

“Latvijā arī līdz šim bija stimuli investīcijām, kas daļai uzņēmumu, it īpaši ražotājiem, bija izdevīgāki par to, kas ir ieviests tagad. Tas, kas tagad ir izdarīts, varbūt tas ir izdevīgāk pakalpojumu uzņēmumiem un drīzāk mazākiem, nekā lielākiem. Dzīvosim, redzēsim. Jā, varbūt kaut kāda ietekme ir, bet es negaidītu kaut ko grandiozu,” sprieda Strautiņš.

Pētījums arī liecina, ka investoru norādītas problēmas ir vienas un tas pašas vairākus gadus.  

“Tāpat kā 2015.gadā, tāpat kā daudzus gadus pirms tam, mēs tomēr runājam par vienām un tām pašām problēmām. Mainās tikai uzsvari,” pētījuma veidotājs Arnis Sauka.

Ikgadējais "Ārvalstu investīciju vides indekss" tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas asociēto profesoru Sauku. Indekss parāda, cik viegli investoriem ir strādāt mūsu valstī un kādas ir galvenās problēmas, kas viņus satrauc.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti