DU zinātnieki divu gadu ilgā pētījumā izstrādā jaunas tehnoloģijas akvakultūrā. Zinātniskā grupa izzina ģenētiku, imunoloģiju, etoloģiju jeb zivju uzvedību, kā arī sadarbībā ar saviem partneriem Hidroekoloģijas institūtu - toksikoloģiju.
Projekta mērķis ir palielināt izlaižamo zivju izdzīvošanas spējas dabiskajās ūdenstilpnēs, kā arī padarīt efektīvāku zivju apsaimniekošanu. „Cieša sadarbība ar ražotājiem, kas paši labprāt nāk pie mums, uzdod jautājumus un visādā veidā ir gatavi mūs stimulēt,” sadarbības mērķus ar uzņēmējiem uzskaita DU profesors, projekta zinātniskais vadītājs Artūrs Škute.
„Lai mēs veiktu pētījumus un pēc tam dalītos savos pētījumos un rekomendētu, kā mēs varētu mainīt uzturēšanas režīmu, barošanas režīmu,” uzsver Škute.
Viņu papildina projekta pētniece Tatjana Krama. „Akvakultūras organismu funkcionēšanas pamatmehānismu izpratne varbūt uzreiz nedod tūlītēju ekonomisku atdevi. Taču kopumā ir atdeve,” saka Krama.
Globālā mērogā jau šobrīd tiek iegūts vairāk produkcijas no akvakultūru audzēšanas nekā dabīgā nozvejā pasaules okeānos. „Eiropas Savienība ļoti stimulē šos procesus, jo ES arī globālā, pasaules līmenī stipri atpaliek no citām valstīm, galvenokārt Dienvidaustrumāzijas valstīm,” uzsver Škute.
Savukārt Krama paredz, ka akvakultūrai Latvijā ir ļoti liela attīstība. „Klimata pārmaiņu rezultātā daudzas valstis sastopas ar tādu problēmu kā saldūdens resursu trūkums. Taču par laimi Latvijas klimatiskajos apstākļos mūs šī potenciālā problēma neskar. Es domāju, ka akvakultūrai ir ļoti liels attīstības potenciāls,” pauž Krama.
Arī Latvijā aizvien izplatītāka kļūst zivsaimniecība, kad tiek izmantota recirkulācijas sistēma. Tā ļauj ne tikai ekonomēt resursus, bet arī ir samazina dažādu slimību izplatības risku. Kā apliecina projekta zinātniskais vadītājs, Latvijā šobrīd aktīvi darbojas vairāk nekā 40 akvakultūru saimniecību.