Pirmajā pusgadā VID iekasēja par 43 miljoniem eiro jeb 5,5% vairāk nodokļu, nekā plānots. Mazāki ieņēmumi bija no uzņēmumu ienākumu nodokļa, savukārt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāns bija pārpildīts.
Pētersone noliedza, ka nodokļu ieņēmumu plāni būtu pārāk piesardzīgi, norādot, ka kopumā iekšzemes kopprodukts aug lēnāk nekā nodokļu ieņēmumi. Viņa sacīja, ka ar katru gadu uzlabojas nodokļu maksātāju apziņa, nodokļu maksātāji ir atbildīgāki pret sevi, bērniem, valsti.
Turklāt pēdējā laikā reģistrēti vairāki saimnieciskās darbības veicēji, jauni nodokļu maksātāji, kas liecina – viņi iznāk no pagrīdes, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru.
„Ceru, ka cilvēki aizvien vairāk sāk apzināties - lai varētu no valsts pieprasīt pakalpojumus, kas saistīti ar ceļiem, izglītību, veselību, jāmaksā nodokļi. Ja nemaksās nodokļus, nevar runāt par labklājības izaugsmi,” pauda VID vadītāja.
Dienests arī salīdzinoši optimistiski raugās uz nodokļu ieņēmumiem otrajā pusgadā, norādot, ka šobrīd nekas neliecina, ka, piemēram, notikumi Ukrainā un Krievijā varētu uz tiem atstāt lielu iespaidu.
Vislabāk pildījušies pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, savukārt tik labi nav veicies ar uzņēmumu ienākumu nodokļa ieņēmumiem. Tas skaidrojams ar to, ka liela daļa uzņēmēju šo nodokli samaksāja pagājušā gada beigās, bet citi saņēma pārmaksātā nodokļa atmaksu. Mazinājušies arī akcīzes nodokļa ieņēmumi īpaši no alkoholisko dzērienu pārdošanas.
„Viens no elementiem ir tas, ka kultūra ir pamainījusies - vairāk dzer kokteiļus un alus un mazāk stipros dzērienus. Tas no veselības puses ir apsveicami. Otrs - viens liels alkohola ražotājs mums ir paprasījusi nodokļa atmaksas termiņa pagarinājumu, kas nozīmē, ka šī nauda ienāks vēlāk budžetā un trešais - maksātāji galvenokārt naudu ir samaksājuši pagājušā gada beigās. Līdz ar to nauda nekur nav pazudusi un tā ir aizgājusi pagājušā gada budžeta ieņēmumos,” norāda Valsts ieņēmumu dienesta direktore Ināra Pētersone.
Tiesa, aizvien liels ir ēnu ekonomikas īpatsvars. „Lai arī kopējie nodokļu ieņēmumi aug, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā aizvien ir liels. Pēc dažādu pētījumu rezultātiem tas aizvien svārstās robežās no 23% līdz 25,5% no IKP. Vēl nesen likumsargi pieķēruši kādu grupējumu, kurš kontrabandas ceļā valstī ievedis un 75 tonnas dīzeļdegvielas.
„Tendence, ko mēs esam novērojuši pēdējā laikā, ka noziedzīgi iegūtie līdzekļi, kas ir iegūt realizējot dažādas shēmas, tiek ieguldīti dažādos tehniskos risinājumus, lai slēptu noziegumu pēdas un tos nevarētu atklāt. Ja iepriekš redzējēm, ka iegulda greznā dzīves veidā un aplokšņu algu izmaksā, tad tagad mums ir liels izaicinājums cīnīties ar šo noziedzīgo pasauli ar viņu neierobežotajiem finanšu resursiem," skaidro dienesta vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņevskis. "Kā es minēju, tad tie līdzekļi tiek ieguldīti piesaistot dažādus informatoru tīklus, vai maksājot iedzīvotājiem, ja parādās kāda nepazīstama mašīna, vai arī algoti detektīvu kantori, lai analizētu mūsu darba rezultātus, skaidrotu kā mēs strādājam, analizētu mūsu darbu. Konkrētās lietās mēs redzam kā tiek pētīts mūsu darbs, lai saprastu kā droši turpināt savu noziedzīgo darbību?"
