Vairāki Latvijas zinātnieki šobrīd inovatīvus risinājumus lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā meklē projekta ''Eiropas inovāciju partnerība'' ietvaros. Tajā zinātnieki strādā pie jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādes. Pēdējam posmam, kurā zinātnieki varēs strādāt, atvēlēti vairāk nekā 3,5 miljoni eiro.
"Eiropā nereti zinātniekiem pētīšanas objekti nesaskan pārāk labi ar tām vajadzībām, kas ir lauksaimniekiem. Un tādēļ Eiropas komisija izveidoja šo pasākumu, kurā lauksaimnieki ir tie, kas pasaka, nodefinē savu problēmu un pasūta ar šī projekta starpniecību pētniekiem, kādu viņu problēmu pētniekiem ir jālūko atrisināt," saka Latvijas Lauku konsultāciju centra pārstāvis Edgars Linde.
Projekts vērtīgs visiem lauksaimniekiem tāpēc, ka tie vēlāk iegūtos pētījumus varēs brīvi izmantot. Turklāt nozares, pie kurām zinātnieki strādā, ir plašas – lopkopība, pārstrāde, augu apstrādes līdzekļi un vēl citi pētījumi.
"Eiropā un pasaulē zināšanas šobrīd koncentrējas lielā mērā lielo kompāniju rokās, kuras spēj noalgot sev pētniekus un pēc tam šos pētījumu rezultātus zemniekiem par bargu naudu pārdod, bet šiem procesu rezultātiem būs jābūt pieejamiem, viņiem būs jābūt publicējamiem," stāsta Linde.
Inovācijas pie mums definē kā procesu vai darbību, ar kuru vismaz nacionālā mērogā tiek izstrādāts jauns produkts, tehnoloģija, process vai metode. Tā kā Latvijā netiek audzēta soja, arī sojas audzēšana pie mums ir inovācija. Šobrīd ar to nodarbojas zinātnieki, kuri ieguva finansējumu iepriekšējā projekta posmā un šobrīd meklē veidus, kā Latvijas apstākļos audzēt lopbarības soju.
"Pēdējos gados bijusi interese liela arī no lauksaimniekiem un paši lauksaimnieki arī bijuši ierosinātāji, ka Latvijā nav tādu pētījumu un audzēšanai būtu nepieciešama papildus informācija un zināšanas. Mēs projektā esam 14 partneri, mēs pārstāvam zinātnieku, kā teikt, cunfti," saka projekta vadītāja Sanita Zute.
Galvenais ieguvējs no sojas audzēšanas Latvijā būtu cūkkopji. Jau šobrīd Latvijā cūku fermās dzīvniekus baro ar soju, tomēr to iepērk no ārzemēm un to cena ir atkarīga no biržas cenām pasaulē.
Jau tagad apsēti pirmie sojas izmēģinājumu lauki, kur mēģina saprast, kā pareizāk to sēt, ar ko tā ir jāmēslo, lai tā vispār spētu augt Latvijas klimatiskajos apstākļos.
"Mēs pētījumus veicam dažādos reģionos. Notiek pie mums Stendē, notiek arī Viļānos šie mazie izmēģinājumi. Tad ir iesaistījušas arī zemnieku saimniecības, atkal dažādos reģionos gan Saldus pusē, gan Smiltenes, kas veic izmēģinājumus ražošanas apstākļos, kas iesējuši jau vairākus hektārus, bet tikai vienu, divas šķirnes. Tad nākamajā etapā, kad būs izaudzēta raža un es ceru, ka tā būs laba, jo sojai patīk siltais un saulainais laiks, tad rudenī mēs uzsāksim pētījumus arī cūku fermās," atklāj Zute.
Kurā fermā cūkas baros ar Latvijā audzētu soju, jau ir zināms. Pirms tam vēl Latvijas Lauksaimniecības universitātē pētnieki noskaidros sojas kvalitāti, salīdzinās ar to soju, ko ieved pie mums no citām zemēm. Tāpat tiks skatīts, vai soja var būt bioloģiski audzējama pie mums. Ja tas izdosies, Latvijas soja varētu kļūt arī par eksporta preci.
