Dienas ziņas

Rīgas domē domstarpības nerimst

Dienas ziņas

Pasniedz Latvijas Bērnu fonda stipendijas

Pēta un popularizē cidoniju audzēšanu

Pēta un popularizē cidoniju audzēšanu un pārstrādi Latvijā

Pēdējos gados atkal vairāk laukos ir krūmcidoniju stādījumu platības. Cidoniju audzēšanas un pārstrādes izpētei pievērsušies arī zinātnieki. Bet paši audzētāji un pārstrādātāji apvienojušies biedrībā, kas rīko arī seminārus par šo augļkultūru.

Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā rīkotais seminārs bija piesaistījis kuplu interesentu pulku, turklāt liela daļa no apmēram 200 apmeklētāju vēl tikai apsver iespēju pievērsties cidoniju audzēšanai. Arī Pēteris Burbergs no Inčukalna stāsta, ka meklējot iespējas, kā izmantot sev piederošo zemi, nonācis tieši pie šīs kultūras.

"Tas pirmais, ka man pašam ļoti garšo cidonijas, tas bija viens no tādiem sākumiem, kāpēc es vispār sāku par to interesēties. Otrām kārtām, jau pētot tālāk, es uzskatu, ka mūsu platuma grādiem, - es mūs uzskatu par tādiem ziemeļniekiem nosacīti, - ka tas ir tas mūsu vitamīnu avots," teic Burbergs.

To, cik vērtīgi ir krūmcidoniju augļi, šobrīd ar Eiropas struktūrfondu atbalstu pēta Dārzkopības institūta zinātnieki. Ir reģistrētas trīs cidoniju šķirnes, kas ir pirmās ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, kur līdz šim cidonijas pazīstamas tikai kā dekoratīvs augs.

"Mūsu atbildībā ir izstrādāt audzēšanas tehnoloģijas, atrast jaunas šķirnes, paskatīties, kā šīs jau reģistrētās šķirnes uzvedas, meklēt visus neražu vai mazo ražu cēloņus, skatīties, kas notiek ar apputeksnēšanās lietām. Protams, viss, kas notiek ar pārstrādi, jo, ja nav pārstrādes, tad tā audzēšana nekam nav vajadzīga," atzīst Dārzkopības institūta vadošā pētniece Edīte Kaufmane.

Tieši Dārzkopības institūtā izpētīts, kā no cidonijām ražot šobrīd tik pazīstamās sukādes, tas arī ir viens no pamatproduktiem eksportam. Lielākie ražotāji jau atraduši iespējas sukādes lielos apjomos realizēt kā Eiropā, tā arī Āzijā.

Nu pētnieki strādā pie tā, lai cidonijas varētu pārstrādāt bezatlikumu tehnoloģijā.

"Tās, piemēram, ir sēklas, tur ir serdes daļa, viss kaut kas interesants. Un šajā projektā mums ir tāds interesants uzdevums - uztaisīt šo pārstrādes blakusproduktu nākošo pārstrāditā, lai ir apmēram kā tām sivēnam - tikai kvieciens vien pāri paliek," klāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa.

Gan pētnieces, gan arī audzētāji, kam jau ir pieredze darbā ar šo kultūru, vērtē, ka Latvijā šī noteikti ir perspektīva un attīstāma niša.

"Ja mēs pietiekamā daudzumā un pietiekamā kvalitātē varam izaudzēt šo kultūru, tad mēs esam vienīgā valsts, kas to var vispār eksportēt. Pašlaik mēs esam vienīgā valsts, kas tik lielos apjomos ražo produkciju, kas ir sukādes un vīni, un dažnedažādi produkti, kas ar katru gadu aug, ja skatāmies tonnu ziņā. Tas ir vislielākais pluss, jo mums nav konkurenti poļi, nav konkurenti lietuvieši, un principā konkurentu mums vispār nav," saka Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā valdes priekšsēdētājs Nauris Jurgenbergs.

Audzētāji spriež, ka līdzīgas iespējas pie mums ir attīstīt arī aroniju, upeņu, smitsērkšķu audzēšanu, kas arī pagaidām ir mazāk izplatītas, bet ļoti perspektīvas kultūras.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti