Dienas ziņas

Reģionos skaidro Trauksmes celšanas likumu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Edamame jeb dārzeņu soja Latvijas dārzos?

Pēta edamames jeb dārzeņu sojas perspektīvas Latvijā

Dārzkopības institūta zinātnieki otro gadu pēta edamames jeb dārzeņu sojas uzturvērtību, un rezultāti esot iepriecinoši. Vai neparastās pupas iekaros Latvijas dārzus, gan esot atkarīgs arī no tā, vai pie mums izdosies izaudzēt to sēklas.

Edamames pupiņu izcelsmes valsts esot Ķīna, bet  tās ceļojums uz Latviju aizsācies pirms  dažiem gadiem, kad dārzkopības institūta zinātnieki ar šo augu satikušies  kaimiņvalstīs. Sākotnēji jaunais pākšaugs iestādīts ar mērķi noskaidrot, vai mūsu klimatiskajos apstākļos iespējams iegūt ražu. Kad tas izdevies, zinātnieki nolēmuši to papētīt vairāk.

"Ja audzēšanas ziņā, tad diezgan līdzīgi, bet, ja uzturvērtības ziņā, tad salīdzinot ar pupiņām, šeit būs krietni vairāk olbaltumvielu. Mēs taisām arī bioķīmiskas analīzes nedaudz, un kolēģi noskaidroja, ka ir ļoti daudz C vitamīna. 60 miligrami uz 100 gramiem C vitamīna šajās pupiņās," pauda Dārzkopības institūta pētniece Solvita Zeipiņa.

Edamame tiek stādīta maijā un novākta septembrī, un pašlaik zinātnieki jau pēta, kā to vislabāk uzglabāt, lai uzturvērtība nezustu. "Tas ir iepakojums bez skābekļa klātbūtnes. Uzglabājam vakuumā, un, ja mēs runājam par hlorofilu, kas uzglabāšanas laikā degradējas, tad šai  iepakojumā tas degradējas pavisam minimāli.  Mēs skatījāmies arī C vitamīna zudumus, un arī C vitamīns zūd pavisam minimāli," norādīja Dārzkopības institūta pētnieks Vitālijs Radenkovs.

Jauno augu savās saimniecībās izmēģinājuši arī trīs projekta sadarbības partneri. Bioloģiskais dārzeņu audzētājs no Kandavas novada atzīst, ka audzēšana lielas rūpes nesagādājot, un savu garšas īpatnību dēļ edamame viņa dārzā  noteikti ienākusi uz palikšanu. "Tā kā latvieši vāra cūku pupas, tā bijām uzvārījuši arī šīs, un otrs veids bija  salātos.

Brālis teica, ka neko tik garšīgu viņš neesot ēdis. Tāpēc viņas vienkārši būs manā dārzā droši vien tik ilgi, kamēr es kustēšos," teica bioloģisko dārzeņu audzētājs Dzintars Šmits.

Lielākā problēma pašreiz esot sēklas materiāls, jo mūsu veģetācijas periodā  šīs pupas sasniedz tikai pilngatavību. "Šis ir vēl viens jautājums, ko mēs pētām. Mēs sējam arī siltumnīcā, lai saprastu, vai siltumnīcas apstākļos var iegūt šo graudu stadiju, lai varētu  iegūt paši savu sēklu," atzina Dārzkopības institūta pētniece Solvita Zeipiņa.

Projekts noslēgsies 2021. gadā, kad arī būs zināms, kādas ir sēklaudzēšanas iespējas Latvijā, kā arī izstrādāta audzēšanas tehnoloģija.         

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti