SIA “Ekers” galdniecībā, kurā ražo logus, durvis, dizaina mēbeles un citus koka izstrādājumus, šobrīd nodarbināti 15 darbinieki. Ik dienu viņiem nākas strādāt ar rotējošiem instrumentiem, ēvelēm, zāģēšanas un citām iekārtām, kas kokapstrādes uzņēmumos rada arī vislielākos nelaimes gadījumu riskus.
Lai arī “Ekers” galdniecībā pēdējo gadu laikā investēti līdzekļi jaunu iekārtu iegādē un tām ik mēnesi tiek veikta tehniskā apkope un pārbaude, galdniecības vadītājs Tālis Grinbergs teic, ka pats svarīgākais ir katra darbinieka uzmanība un modrība darbā ar tām.
Uzņēmumā lielākoties strādā speciālisti ar pieredzi un atbilstošu izglītību, kuriem drošības jautājumi neeksistē tikai uz papīra, bet tiek īstenoti praktiskā darbā. Tieši tāpēc negadījumi un pārkāpumi galdniecībā jau vairākus gadus nav konstatēti.
“Jaunās, modernizētās kompānijās negadījumi tik ļoti nenotiek,” stāsta SIA “Ekers” galdniecības vadītājs Tālis Grinbergs. “Vairāk ir tādās vecākās.
Bieži iet [kā] padomju gados gateros, ka ir iedzēruši cilvēki, ir auksts, viņiem liekas, ka viņi sasildīsies, ka ar viņiem nekas nenotiks. Tā ir cilvēku lielākā muļķība - "ar mani nekas nenotiks".
Tur ir mazākā sekunde, muļķīgs lēmums vai kaut kāds nogurums, un tas var beigties sāpīgi,” norādīja Grinbergs.
Pārgalvība un bezatbildība no darbinieka un darba devēja puses, strādnieku nepilnīga apmācība un prasībām neatbilstošs aprīkojums - tie ir galvenie nelaimes gadījumu cēloņi kokapstrādes uzņēmumos, ko pēc pērn veiktajām pārbaudēm secinājuši Valsts darba inspekcijas speciālisti.
Statistika liecina, ka visbiežāk darbinieki traumējuši rokas pirkstus, vairākos gadījumos bijusi nepieciešama amputāciju, bet daži beigušies letāli. Pie novecojušām, nedrošām un prasībām neatbilstošām darba iekārtām joprojām strādā daudzos uzņēmumos, turklāt bieži konstatēts, ka iekārtu lietošanas instrukcija nemaz nav iztulkota latviešu valodā un pats darba devējs ar to nav iepazinies. Vidzemes reģionā aptuveni 60% uzņēmumu darba aprīkojums pērn neatbilda prasībām un četras iekārtas apturētas pavisam.
“Viens līdz šim brīdim nav atjaunots kā darbībā esošs aprīkojums. Jāsaka, ka tas tiešām bija pārsteigums mums. Mēs ilgi nebijām redzējuši darba aprīkojumu, kuram aizsargs ir izgatavots no kartona, salīmēts ar līmlenti,” bilst Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Ineta Kļaviņa.
Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumus Valsts darba inspekcija apsekos ne tikai kampaņas laikā, bet visa gada garumā. Speciālisti uzsver, ka mērķis nav sodīt, bet mudināt uzņēmējus vairāk domāt par drošu darba vidi. Šobrīd publiski pieejama arī paškontroles veidlapa darba devējiem, kas ļauj pārliecināties, vai uzņēmumā tiek ievērotas svarīgākās prasības darba aizsardzības jomā.
