Pērn ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 118 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7 miljoniem tonnu jeb 8,3% mazāk nekā 2018. gadā, kad kravu pārvadājumu apjomi bija pēdējos piecos gados augstākie, liecina CSP dati. No Latvijas ostām 2019. gadā nosūtīja un ostās saņēma 62,4 miljoni tonnu kravu, kas ir par 5,7% mazāk nekā 2018. gadā, kad arī ostās bija viens no lielākajiem kravu apgrozījumiem pēdējos piecos gados.
Aizvadītajā gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 41,5 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transporta pārvadāto kravu apjoms pieauga līdz 1,7 miljoniem tonnu – par 25,2% vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 8,1 miljoniem tonnu jeb 16,9%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām samazinājās par 19,7%, to īpatsvars starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos bija 79,5%.
Ar autotransportu pērn pārvadāja 73,8 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Iekšzemē pārvadāja 55,8 miljonus tonnu, kas ir par 4,7% mazāk. Starptautiskajos kravu pārvadājumos pārvadāja 18 miljonus tonnu kravu – par 1% mazāk. Tostarp eksporta kravu pārvadājumi pieauga par 0,7%, bet importa kravu pārvadājumi un pārvadājumi ārvalstīs samazinājās par 1,5%. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēja 2,7 miljonus tonnu naftas produktu, kas ir par 1,9% vairāk.
Pērn kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 32,8 miljoni tonnu – par 10,1% mazāk nekā 2018. gadā. Ventspils ostā – 20,5 miljoni tonnu jeb par 0,6% vairāk, Liepājas ostā – 7,3 miljoni tonnu jeb par 2,7% mazāk, bet mazajās ostās – 1,8 miljoni tonnu, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš.
No ostām nosūtīja 52,9 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2018. gadā. Samazinājās visu svarīgāko nosūtāmo kravu apjomi. 31,9% no kuģos iekrauto kravu apjoma veidoja ogles. To iekraušana samazinājās par 4 miljoniem tonnu jeb 19%. Piekto daļu (21,1%) nosūtīto kravu veidoja naftas produkti, kuru nosūtīšana samazinājās par 0,8 miljoniem tonnu jeb 6,9%. Nosūtīto kokmateriālu apjoms samazinājās par 14,5%, konteineru kravu – par 2,8%, mobilo kravu – par 3,8%, minerālmēslu – par 11,4%, savukārt nosūtītās labības un labības produktu apjoms pieauga par 14,4%.
Ostās no kuģiem izkrāva 9,5 miljonus tonnu kravu, apjomam pieaugot par 4%. Naftas produktu izkraušanas apjoms pieauga par 19,4%. Nedaudz pieauga no kuģiem izkrauto konteineru kravu un mobilo kravu apjoms – attiecīgi par 0,5% un 0,6%. Lidostā “Rīga” saņēma un no lidostas nosūtīja 27,2 tūkstošus tonnu kravu jeb par 3,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Saglabājas neliels samazinājums ar sauszemes transportu pārvadāto pasažieru skaitā.
Aizvadītajā gadā ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 239,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2018. gadā. Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits pieauga par 2,1%, ar regulāras satiksmes autobusiem – saglabājās apmēram iepriekšējā gada līmenī (samazinājums par 0,4%), bet ar tramvajiem un trolejbusiem pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 3,5%.
Ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 1071,7 tūkstoši pasažieru – par 0,8% vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt ar kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 69,2 tūkstoši pasažieru jeb par 7,5% mazāk nekā pagājušā gadā. Aizvadītajā gadā lidostā "Rīga" ielidoja un no tās izlidoja 7,8 miljoni pasažieru, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2018. gadā. Vislielākais pasažieru apgrozījums lidostā “Rīga” bija ar Vācijas lidostām – 1 miljoni pasažieru (kāpums par 5,9%), ar Krievijas lidostām – 0,9 miljoni pasažieru (kāpums par 18,4%) un ar Lielbritānijas lidostām – 0,8 miljoni pasažieru (kritums par 0,3%).
