Tā norāda, ka samazinājumu ietekmējis apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 4,3%. Tiesa, vienlaikus apstrādes rūpniecībā un ieguves rūpniecībā apjomi pieauguši attiecīgi par 0,6% un 3,9%.
Viskrasākais ražošanas apjoma samazinājums bijis metālu ražošanas nozarē par 55,8%, ko ietekmējis AS „Liepājas metalurgs” darbības pārtraukšana. Būtisks kritums bijis vērojams arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarēs – attiecīgi par 20,5% un 13,5%.
Savukārt vislielākais pieaugums bijis datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 27,6%, kā arī mēbeļu ražošanas nozarē – par 10,6% un elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 9%.
Sekmīgi pērn darbojusies arī pārtikas ražošanas nozare, kokapstrādes nozare un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare.
Finanšu ministrija norāda, ka Latvijas rūpniecībai 2013. gads bija nopietnu pārbaudījumu laiks, ko noteica valsts lielākā ražošanas un Baltijas valstīs vienīgā metalurģijas uzņēmuma AS „Liepājas metalurgs” darbības pārtraukšana. Tikmēr citi nozares uzņēmumi ir pierādījuši savu spēju noturēt Latvijas rūpniecības attīstību līdzsvarā, kas dod pozitīvus signālus turpmākai un straujākai apstrādes rūpniecības izaugsmei 2014. gadā.
Lai arī pērnā gada vidū tika pieļauts, ka apstrādes rūpniecības pieaugums 2013. gadā varētu būt negatīvs, tas nepiepildījās, un apstrādes rūpniecība uzrādīja nelielu, tomēr izaugsmi par 0,6%. Tas skaidrojams ar negaidīti labo citu nozaru attīstību, kas neļāva AS „Liepājas metalurgs” ražošanas apjomu samazināšanas un vēlāk arī darbības pārtraukšanas izraisītajām sekām negatīvi ietekmēt kopējo apstrādes rūpniecības attīstības virzienu. Vislielākā AS „Liepājas metalurgs” problēmu ietekme bija vērojama jūlijā, kad kritums metālu ražošanā sasniedza 72,3%, salīdzinot ar 2012. gada jūliju. Savukārt jaunākie dati, uzrādot metālu ražošanas pieaugumu mēneša griezumā, liecina par citu, relatīvi mazāku nozares uzņēmumu veiksmīgu darbību.
Labus izaugsmes rādītājus ir uzrādījušas citas nozares ar salīdzinoši mazāku īpatsvaru iekšzemes kopprodukta struktūrā, piemēram, poligrāfija, datoru, elektronisko un elektrisko iekārtu ražošana, mēbeļu ražošana, kas ir palīdzējušas līdzsvarot AS „Liepājas metalurgs” izraisīto kritumu apstrādes rūpniecībā. Negatīvus rezultātus uzrādījušas ķīmijas un farmācijas nozares, kā arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana.
