Lēsts, ka ik gadu valsts budžetam ēnu ekonomikas dēļ garām aiziet 1,5 miljardi eiro. Valdība mēģinājusi šo naudu atgūt ar dažādiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem. Tomēr iepriekš ekspertu vērtējumā ne vienmēr tas nesis gaidītos augļus, un janvārī, tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (Zaļo un zemnieku savienība), kritiku tam veltīja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, mudinot ministri stingrāk pievērsties aplokšņu algu, neuzrādīto ienākumu un PVN izkrāpšanas shēmu apkarošanai.
Vērtējot pērnā gada rezultātus, ministrijā ar rādītājiem gan ir apmierināti.
Ātrais novērtējums saskaņā ar VID datiem liecina, ka ieņēmumi, salīdzinot ar 2015.gadu ir lielāki par 540 miljoniem
"Tas mūsu novērtējums, ka šajā masā 50-60 miljonu nāk no ēnu ekonomikas pasākumiem. Jo viņus var attiecināt uz pieaugumu, ko nevar izskaidrot ar ekonomikas izaugsmi," skaidro FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins.
Vēl gan ministrijai esot grūti pateikt, cik liels nopelns bijis likumdošanai vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbam, cik – privātā sektora iesaistei problēmu risināšanā.
Ekonomists Arnis Sauka gan uzsver – šāda analīze būtu nepieciešama.
"Es gribētu ticēt, ka tiešām šie 60 miljoni ir ieņemti. Vēl labāk būtu zināt, no kurienes un kāpēc," komentē Sauka. "Būtu labi ne tikai aktivitātes izvirzīt, bet arī viņu adekvāti mērīt. Respektīvi, mērīt, kā ir rezultējušie darbi no katras komponentes," viņš norāda.
Turklāt svarīgi būtu saprast arī to, cik tad šo miljonu iegūšana ir izmaksājusi un vai attiecīgie pasākumi atmaksājas, un vai atmaksājas ilgtermiņā vai īstermiņā. FM analīzi sola vēlā pavasarī.
