Minēto apgrozījuma apjomu veidoja reģistrēto zāļu apgrozījums 332 miljonu eiro apjomā un nereģistrēto - četru miljonu eiro apjomā.
Latvijas zāļu ražotāju realizācijas apjoms vietējā tirgū kopš 2011.gada ir palielinājies aptuveni par četriem miljoniem eiro, 2015.gadā sasniedzot 16 miljonus eiro un veidojot 4,7% no kopējā Latvijā pārdoto zāļu apjoma.
Tāpat Zāļu aģentūrā norāda, ka meldoniju saturošās zāles pērn ir bijušas visvairāk pārdotās Latvijas ražotāju zāles pēc realizācijas apjoma eiro, savukārt pēc iepakojumu skaita visvairāk pārdotās bija Latvijā ražotās zāles ar aktīvo vielu kombināciju - paracetamols, acetilsalicilskābe un kofeīns.
Gluži kā gadu iepriekš, zāļu patēriņa struktūrā dominē zāles sirds un asinsvadu sistēmas ārstēšanai (33%), tām seko zāles gremošanas trakta un vielmaiņas slimību ārstēšanai (24%), tālāk atstājot zāles nervu sistēmas (10%), asins un asinsrades orgānu (10%) un citu orgānu sistēmu slimību ārstēšanai.
Savukārt vispieprasītākās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā nosaukuma 2015.gadā Latvijā bija acetilsalicilskābe un ibuprofēns.
Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto zāļu viena iepakojuma vidējā cena bija nedaudz virs septiņiem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā ir palielinājusies par 3%. Savukārt nereģistrēto zāļu viena iepakojuma vidējā cena bija apmēram 17 eiro, un tās pieaugums ir par 18%.
Zāļu valsts aģentūras pārskatā ir iekļauta informācija par kopējo zāļu realizāciju eiro, iepakojumu skaitu, realizācijas sadalījumu pa atsevišķām patērētāju grupām, sadalījumu pēc zāļu izsniegšanas kārtības, kā arī informācija par visvairāk pārdotajām zālēm Latvijā un par zāļu patēriņu definētajās dienas devās uz 1000 iedzīvotājiem dienā.
