Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2013.gadā bija cenu kritumam ar transportu un mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī pārtikai. Cenas pieauga veselības un personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kā arī ēdināšanas pakalpojumiem.
Pārtikas produktu cenas gada laikā samazinājās par 0,6%. Cenu kritums bija vērojams tējai un kafijai, olām, augļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, cukuram, kā arī svaigai gaļai. Savukārt sadārdzinājās piens un piena produkti, dārzeņi un kartupeļi, saldumi un medus.
2013.gadā mājokļa pakalpojumu vidējais cenu līmenis pazeminājās par 0,9%, ko noteica energoresursu, īpaši siltumenerģijas un gāzes cenu kritums attiecīgi par 8,5% un 5,0%. 2012.gadā bija vērojama pretēja tendence, kad siltumenerģijai cenas pieauga par 14,6%, bet gāzei - par 12,0%. 2013.gadā cenas pieauga mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, īres maksai, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, kā arī cietajam kurināmajam.
Transporta grupā lielākā ietekme uz cenu līmeni bija degvielai (-3,8%), ko visvairāk ietekmēja cenu pārmaiņas starptautiskajos naftas un naftas produktu tirgos. Tādējādi bija vērojama pretēja tendence nekā pirms gada, kad 12 mēnešu laikā cenas pieauga par 4,5%.
Sakaru pakalpojumi gada laikā kļuva par 2,2% lētāki, ko ietekmēja mobilo telekomunikāciju un interneta pakalpojumu cenu samazinājums. Tehnoloģiju attīstības ietekmē turpinājās cenu kritums telekomunikāciju ierīcēm.
Nedaudz straujāk nekā pirms gada cenas pieauga frizētavu pakalpojumiem (+5,2%) un zobārstniecības pakalpojumiem (+2,5%). Ēdināšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 1,5%. Kafejnīcās un restorānos cenas pieauga vidēji par 4,2%, bet samazinājās iestāžu ēdnīcās, ko noteica valsts un pašvaldību piešķirtā kompensācija skolēnu ēdināšanai.
Dārgāki kļuva tabakas izstrādājumi (+2,7%), stiprie alkoholiskie dzērieni (+2,8%), savukārt lētāks alus (-5,9%).
Administratīvi uzraugāmās un regulējamās cenas 2013.gadā samazinājās par 2,7%, kamēr neregulējamās cenas kopumā nemainījās.
12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palicis nemainīgs. 2012.gadā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3%.
Patēriņa cenas: novembris - decembris
Decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas saglabājās nemainīgas: precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,2%. Līdzīga tendence bija arī iepriekšējos gadus, kad decembrī patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kāpumam pārtikai par 0,8% un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem par 0,6%, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem par 2,2%.
Pārtikas grupā decembrī cenas visvairāk pieauga dārzeņiem un kartupeļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, pienam un piena produktiem, desām un žāvējumiem, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenu kritums bija vērojams sieram, svaigai gaļai, eļļai un taukiem.
Būtiskākā ietekme transporta grupā bija degvielas cenu kāpumam par 1,1%, tai skaitā benzīnam par 0,4%, dīzeļdegvielai - par 2,2% un auto gāzei - par 1,1%.
Sezonas atlaižu un izpārdošanu ietekmē apaviem cenas samazinājās par 5,3% un apģērbiem - par 0,9%.
Samazinoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, decembrī siltumenerģijas tarifi pazeminājās par 1,8%.
Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums bija vērojams kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum. Savukārt cenas samazinājās īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm un vīnam.
Pagājušogad vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palicis nemainīgs, savukārt decembrī bijusi vērojama pat deflācija. Stabila inflācija gan nenozīmē, ka cenas ir palikušas nemainīgas - atsevišķām precēm un pakalpojumiem, piemēram, piena produktiem un mājokļa apsaimniekošanai tās ir kāpušas, savukārt par siltuma cenas ir samazinājušās. Kopumā salīdzinoši stabilo inflācijas līmeni ir diktējušas globālās ekonomikas tendences. Šogad inflācija varētu pakāpties, tomēr tā joprojām būs samērīga.
„SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis Latvijas Radio norāda, ka „globālie jeb ārējie faktori spēlē par labu tam, lai mēs turpinātu dzīvot salīdzinoši zemā inflācijā, tas nozīmē to, ka cenu kāpums būs pietiekami lēns”.
„Protams, viņš būs, jo mēs redzam, ka mūsu ekonomika tomēr turpina attīstīties, algas turpina kāpt, un līdz ar to šis spiediens pastiprinās. Protams, lielākais un būtiskākais efekts, kas būs šogad, ir tas, ka atvērsies elektroenerģijas tirgus un izzudīs šie te faktori, kas līdz šim noturēja šo cenu elektroenerģijai, un tas varētu būt viens no būtiskākajiem efektiem,” pauda Gašpuitis.
