Pērn ievērojami pieaugusi meža īpašumu vērtība

Pērn notika vairāk nekā 2000 darījumu ar meža zemēm, tā liecina Valsts zemes dienesta dati. Latvijas Radio aptaujātie eksperti teic, ka, lai pērn tirgus bija dinamisks, tomēr kopumā ļoti liels lēciens darījumu skaita pieaugumā nebija. Tajā pašā laikā cena par meža zemēm pērn pieauga ievērojami. Tam iemesls – augstās kokmateriālu cenas, kas vairo meža īpašuma vērtību.

Pērn ievērojami pieaugusi meža īpašumu vērtība
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

„Mežs ir pievilcīgs investīciju objekts, un 2021. gadā pieprasījums pēc meža zemes tikai pieauga.” Mežu izsoļu platformas „E-Silva” dibinātājs un „Forest Mentor Group” valdes loceklis Gints Šnikers stāsta, ka pērn tirgus bija ļoti dinamisks un pieprasījums pēc meža zemes tikai palielinājās. Arī cena par meža īpašumiem pērn pieauga par aptuveni 25%. Straujāks mežu cenas kāpums bija pērn gada otrajā pusē.

„2021. gads, kā jau visām nozarēm, pagāja kovid ēnā. Mūsu nozarei šis laiks bija ar pozitīvu pieskaņu, jo uzņēmumiem palielinājās pieejamo līdzekļu apjoms un interese par meža zemi kā ilgtermiņa investīciju tikai pieauga. Bija daudz labu darījumu," uzsver Šnikers.

Meža īpašumu tirdzniecībā darījumus visbiežāk veic juridiskas personas – gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmumi.

„Lielie meža īpašnieki centās palielināt savas mežu platības. Tirgū ienāca arī vairāki jauni spēlētāji, un tas situāciju tirgū tikai saasināja un konkurence palielinājās. Šobrīd un arī pagājušā gadā uz vienu meža īpašumu bija vairāki desmiti gribētāji," turpina Šnikers.

Faktu, ka pērn darījumu skaits bija vērā ņemams apliecina arī AS „Latvijas Valsts meži” Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns. Pērn notika vairāk nekā 2000 darījumi ar meža zemēm, tā liecina Valsts zemes dienesta dati.

„Līdz ar to darījumu aktivitāte saglabājās augsta. Meža zemes kopējā darījuma vērtība ir cieši saistīta ar tirgū esošajām kokmateriālu cenām, kuras pagājušā gadā bija augstākās pēdējos 15 gados, līdz ar to tas arī atsaucās uz darījumu apjomiem. Tuvākajos mēnešos tā noteikti saglabāsies augsta, jo pamatoti ieviesto sankciju dēļ ļoti krasi samazinās tirdzniecība ar agresora valsti un to atbalstošo valsti Baltkrieviju. Latvijā kokrūpniecībā ir zināms koksnes deficīts, kuru ir iespējams mobilizēt no privāto mežu īpašnieku tirgus,” skaidro Kalns. 

„Ja kokmateriālu cenas aug, tad ir novērojama tendence, ka īpašnieki izvēlas vairāk pārdot kokmateriālus, nevis īpašumus. Savukārt, ja cena krītas, tad aktīvi meklē meža īpašuma pircējus." Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks teic, ka pērn ne visam kokmateriālu sortimentam bija augsta cena. Līdz ar to straujš lēciens mežu īpašumu tirdzniecības jomā nebija novērojams.

„Jārēķinās, ka meža īpašumu pārdošana iesākās 1990. gados, kad atguva šos īpašumus. Piesātinājums tirgū ar šiem īpašumiem mazinās. Daļa, kas vēlējās pārdot meža īpašumus, jau tos ir pārdevusi. Ja mēs runājam par atsevišķiem īpašumiem, kas nonāk tirgū, tad tomēr tendence ir tāda, ka šādi īpašumi tirgū parādās aizvien mazāk,” norāda Muižnieks.

Arnis Muižnieks stāsta, ka līdz šim aktīvi meža īpašumus Latvijā iegādājās investori no Skandināvijas valstīm. Arī pensijas fondi no Skandināvijas valstīm. Līdz šim Latvijas pensionāru nauda Latvijas mežos ieguldīti netika. Muižnieks teic, ka šobrīd ir dzirdami pirmie vēstneši, ka arī Latvijā strādājošās bankas pensijas 2. līmeņa naudu varētu guldīt meža īpašumu iegādē un veidot meža fondu, šādi vairojot Latvijas pensionāru naudu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti