Pērn atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai; valsts ietaupījusi aptuveni 31,5 miljonus eiro

2019. gada laikā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 31,5 miljoniem eiro. Vienlaikus virknei elektrostaciju samazināts obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrija pagājušajā gadā veikusi virkni dažādu pārbaužu, piemēram, pārbaudīta visu elektrostaciju gada pārskatos norādīto datu par nodoto un iepirkto enerģiju atbilstība. Ministrijas kontroles grupa veikusi četras klātienes pārbaudes elektrostacijās, izskatīja 119 AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" pārbaužu protokolus, izskatīja 59 būvju ekspluatācijas noteikumu ievērošanas pārbaužu aktus, analizēja darba aizsardzības un vides aizsardzības prasību ievērošanas pārbaužu rezultātus u.c.

Papildus 22 elektrostacijām esot izvērtēta pārkompensācija, pieņemti astoņi lēmumi pārkompensācijas novēršanai. Tāpat pieņemti 58 lēmumi par elektrostacijām noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma samazināšanu, kā rezultātā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoms samazināts par 79 328 megavatstundām (MWh) gadā.

AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" (EPT) klātienes pārbaužu rezultātā komersantiem izteikti 196 brīdinājumi, tostarp 56 – par nodokļu parādu nenomaksāšanu, 32 – par būvniecības vai būvju ekspluatācijas prasību neievērošanu, 29 – par pārkāpumiem darba drošības jomā, 24 – enerģētikas prasību neievērošanu, 23 – par gada pārskatu neiesniegšanu noteiktajā termiņā, 13 – par elektroenerģijas pašpatēriņa nenodrošināšanu, 11 – par koģenerācijas stacijā uzstādīto mērlīdzekļu vai mēraparātu sistēmu neatbilstību noteiktajām prasībām, 6 – par vides prasību neievērošanu, 2 – par līgumā ar publisko tirgotāju norādītās elektriskās jaudas neatbilstību elektriskajai jaudai, kas pieslēgta sistēmas operatora tīklam.

Samazinot kopējo OIK izmaksu pieaugumu turpmākajam 10 gadu periodam par aptuveni 31,5 miljoniem eiro, 2019. gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 21 elektrostacijai, tostarp:

  • 6 – pēc komersanta iesnieguma par atteikšanos no obligātā iepirkuma tiesībām;
  • 4 – par gada pārskatu neiesniegšanu;
  • 3 – par nodokļu parādu nenomaksāšanu pēc brīdinājuma noteiktajā termiņā;
  • 2 –  par koģenerācijas stacijā uzstādīto mērlīdzekļu vai mēraparātu sistēmu neatbilstību noteiktajām prasībām;
  • 2 - par būvju ekspluatācijas noteikumu neievērošanu;
  • 2  - nav uzsākta ražošana (nav noslēgts līgums ar EPT);
  • 1 - par pašpatēriņa nenodrošināšanu;
  • 1 – par vides prasību neievērošanu.

Nodokļu parādu pārbaužu rezultātā lielākā daļa no brīdinātajiem komersantiem minētos nodokļu parādus jau ir dzēsuši un valsts budžetā ir ieskaitījuši vairāk nekā 87 000 eiro, kā arī, ņemot vērā ieviesto nodokļu pārbaudes mehānismu, komersanti vairs neuzkrāj lielus nodokļu parādus pret valsti, norādīja EM.

No 328 elektrostacijām, kurām bija pienākums iesniegt elektrostacijas principālo elektriskā pieslēguma shēmu, noteiktajā termiņā – līdz 2019. gada 1. jūnijam – tās iesniedza 316 elektroenerģijas ražotāji. 134 komersantu iesniegtās elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas tika atzītas par neatbilstošām noteiktajām prasībām. Līdz 2019. gada  beigām par atbilstošām atzītas 320 shēmas, 6 elektrostacijas joprojām nav iesniegušas elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas un iepirkums obligātā iepirkuma ietvaros šīm stacijām ir apturēts.

2019. gada beigās elektroenerģija obligātā iepirkuma ietvaros tika iepirkta no 330 elektrostacijām, 5 elektrostacijas saņem garantēto maksu par jaudu. Vienlaikus 10 dabasgāzes koģenerācijas stacijām 2019. gadā beidzās atbalsta periods.

"Elektrostaciju rūpīga kontrole turpināsies arī šogad. Kā zināms, enerģētikas sektora uzraudzību no šā gada veiks Būvniecības valsts kontroles birojs, kas paralēli dokumentu kontrolei iecerējis veikt vismaz 50 elektrostaciju klātienes pārbaudes," norādījis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV").

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti