„Mēs, 7.septembra sapulces dalībnieki, Latvijas vecākās paaudzes vārdā, prasām tiesības vecumdienas pavadīt siltā mājoklī, paēdušiem un spējīgiem rūpēties par savu veselību," šādi vārdi pensionāru rezolūcijā ievadīja prasību sarakstu, par kuriem trešdien beidzot diskutēja Saeimā.
Viena no prasībām paredz no nākamā gada ieviest pensiju indeksācijas sistēmu, kas pilnībā kompensētu pensionāriem dzīves dārdzības pieaugumu. Kā tieši pensijas varētu tikt palielinātas, atklāja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens: „Šobrīd ir Senioru padomē atvērtas diskusijas par indeksācijas modeļiem nākamajam gadam. Mēs esam rezervējuši līdzekļus pensiju indeksācijai tādai, kāda ir saskaņā ar likumu, tātad ar inflācijas jeb cenu pieaugumu indeksu. Šobrīd diskusijas notiek par dažādiem modeļiem. Liekas, ka virzīsimies Šveices modeļa virzienā, kur tiks indeksētas pensijas līdz noteiktai summa, bet iespējams ar lielāku indeksu. Manuprāt, tas ir sociāli taisnīgs modelis. Pašlaik summa, par ko runā, ir 200 lati, tātad visas pensijas līdz 200 latiem tiks indeksētas ar atšķirīgu indeksu nekā noteikts likumā."
Rezolūcijā prasīts arī ieviest pensionāru veselības apdrošināšanas sistēmu, kas ļautu visiem senioriem izmantot ārstniecības iestāžu pakalpojumus veselības uzturēšanai pilnā apmērā.
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule atzina, ka vismaz tuvākajos gados šāds modelis ieviests netiks. „Veselības ministre virza apdrošināšanas koncepciju, kas paredzētu visā valstī ieviest noteiktus apdrošināšanas nosacījumus, tai skaitā arī pensionāriem. Atsevišķāka veselības apdrošināšana tikai pensionāriem nav apspriesta līdz šim un, acīmredzot, arī netiks turpmāk. Vienlaikus gribu teikt, ka veselības budžets ir katastrofāli zems un, neskatoties uz to, jāatzīst, ka izvērtējot to, cik daudz uz šo brīdi ar šo sistēmu Veselības ministrija tērē tieši pensionāriem, tad divas trešdaļas visa ārstniecības budžeta nonāk tieši cilvēkiem virs 65 gadiem," norādīja Cipule.
Arī prasība no nākamā gada tieši pensionāriem noteikt iedzīvotāju ienākumu neapliekamo minimumu minimālās algas līmenī atbalstu tuvākajos gados negūs. „Mēs uzskatām, ka neapliekamais minimums uz personu, neskatoties uz to, vai tā ir strādājoša persona vai apgādājama persona, vai pensionārs, viņam jābūt diezgan līdzvērtīgam. Un mēs uzskatām, ka nākotnē mūsu mērķis ir tiešām virzīties uz to, lai šis neapliekamais minimums, no nodokļiem brīvais ienākums sasniegtu iztikas minimuma līmeni," sacīja finanšu ministra Andra Vilka padomnieks Reinis Strolis.
Par sēdē dzirdēto Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš gandarīts nebija: „Šodienas sēdi mēs varam uzskatīt kā izglītojošu pasākumu Saeimas deputātiem, kuriem tuvākajā laikā ir jālemj par valsts budžetu. Mēs ceram, ka varbūt šī izglītojošā sanāksme kaut kādā veidā kaut nedaudz var iespaidot budžeta jautājumus. Jo atskaitot vienu jautājumu - pensiju indeksācijas, kam jau paredzēti projektā aptuveni 7 miljoni latu, pie citiem jautājumiem praktiski nekāda virzība nākamajā gadā nav paredzēta. Tādēļ tuvākajā laikā Pensionāru federācija lems, ko darīt: vai mēģināt pamudināt mūsu simts prātus darīt kaut ko darīt šo jautājumu risināšanai."
Saeimas opozīcijas pārstāvji komisijā norādīja, ka uz budžeta otro lasījumu sniegs priekšlikumus, kas balstīsies arī uz pensionāru prasībām. Ja vairākuma atbalsta tiem nebūs, Siliņš neizslēdz pensionāru protesta akcijas, par kuru formu gan vēl nav lemts.
