Komisijā atzīmēja, ka valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgumu negatīvi ietekmēja cenu kritums pasaules finanšu tirgos. Vidējais sešu mēnešu ienesīgums pusgadā saruka līdz 0,2%, salīdzinot ar 4% ienesīgumu 2012.gada pirmajā pusgadā. Pozitīvu ienesīgumu saglabāja tikai aktīvie ieguldījumu plāni ar vidējo ienesīgumu 0,5%. Gan sabalansēto, gan konservatīvo ieguldījumu plānu vidējais ienesīgums bija negatīvs (-0,4%). Individuāliem plāniem vidējais ienesīgums bija robežās no mīnus 6,3% līdz plus 0,9%.
FKTK vēstī, ka jūnija beigās ieguldījumu struktūra saglabājās līdzīga kā iepriekšējos periodos. Lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu (47%) un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām (24%). Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 12% un jūnija beigās sasniedza 522 miljonus latu jeb 48,1% no kopējiem ieguldījumiem. Savukārt no visiem ieguldījumiem ārvalstīs 94,4% veidoja ieguldījumi pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Līdz 2013. gada pirmā pusgada beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 208 685 dalībnieki, tajā skaitā 59% bija pievienojušies obligātā kārtā. Komisijā informēja, ka dalībnieku skaits, kuri maina ieguldījumu plānus, turpina mazināties - šogad pirmajā pusgadā ieguldījumu plānus mainīja 103 023 dalībnieku, bet pērn - 136 652.
Jūnija beigās valsts fondēto pensiju līdzekļus pārvaldīja astoņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, piedāvājot 26 ieguldījumu plānus.
