Pensiju 2. līmeņa plānu vidējais ienesīgums pirmajā pusgadā audzis par 21,1%

Valsts fondēto pensiju shēmas aktīvu apmērs 2021. gada pirmā pusgada beigās, salīdzinot ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 21,1% un sasniedza 5,57 miljardus eiro. To veicināja gan pieaugošās iemaksas, gan arī pozitīvs ieguldījumu vidējais ienesīgums, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Lai gan Covid-19 pandēmijas izraisīto finanšu tirgu svārstību rezultātā ieguldījumu plānu vidējā vērtība pagājušā gada 2. ceturksnī nokritās līdz -3.8%,

2021. gada otrais ceturksnis tika noslēgts ar pozitīvu ieguldījumu plānu vidējo ienesīgumu 4,7% apmērā.

Ieguldījumu rezultātā gūtais neto aktīvu pieaugums šī gada sešos mēnešos bija 232 miljon8i eiro, ko ietekmēja aktīvu cenu pieaugums. Šī gada otrā ceturkšņa beigās konservatīvo plānu ienesīgums bija robežās no -1,6% līdz 0,4%, sabalansētajiem plāniem no 2,4% līdz 3,5%, savukārt aktīvajiem no 4,5% līdz 11,5%.

Salīdzinot ar pagājušā pusgada datiem, iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā ir pieaugušas par 1,9%. Aktīvajos ieguldījumu plānos iemaksu apjoms ir pieaudzis par 10,8%, savukārt konservatīvajos un sabalansētajos plānos ir vērojams iemaksu samazinājums.

Aktīvajos ieguldījumu plānos ir izvietots 71% shēmas aktīvu.

FKTK norādīja, ka šā gada 2. ceturksnis ir nesis pensiju plānu strukturālas izmaiņas. IPAS "Luminor Asset Management" ir izveidojis jaunu indeksu ieguldījumu plānu "Ilgtspējīgā nākotne", kā arī vairāki IPAS "CBL Asset Management" un  IPAS "SEB Investment Management" ieguldījumu plāni ir apvienošanas procesā, kas tiks noslēgts šī gada oktobrī. Tai skaitā ieguldījuma plāns "SEB Eiropas plāns" tiks pievienots "SEB aktīvais", kā arī IPAS "CBL Asset Management" paredzējis ieguldījumu plānus "Daugava" un "Venta" pievienot "CBL Universālais ieguldījumu plāns", savukārt "Gauja" tiks pievienots ieguldījumu plānam "CBL Aktīvais ieguldījumu plāns".

Pirmā pusgada beigās valsts fondēto pensiju shēmā bija iekļauti 1 292 905 dalībnieki.

Pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits salīdzinājumā pret iepriekšējā gada otrā ceturkšņa datiem ir samazinājies par 0,4%.

To veicinājusi gan valsts demogrāfiskā situācija, gan Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme uz situāciju darba tirgū, atzīmēja FKTK.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt