Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” izpilddirektors Iļja Arefjevs skaidroja, ka šobrīd pensiju otrā plāna ienesīgums pat pārsniedz ilgtermiņa ienesīgumu.
“Protams, cilvēki ir satraukti par jauno Covid vilni, bet nav gaidāms, ka tas varētu izraisīt lielas svārstības tieši finanšu tirgos. Mūsuprāt, visdrošākais, ko var darīt šajā situācijā, ir ieguldīt līdzekļus maksimāli plaši, neizvēloties kādu konkrētu nozari. Ja mēs līdzekļus maksimāli plaši diversificējam, tad vidējais rezultāts būs gana stabils. Mēs ieguldām naudu ar indeksa ieguldījumu fondu starpniecību. Atsevišķi indeksu ieguldījumu fondi var veikt ieguldījumus arī Latvijas emitentos, bet tie ir atsevišķi gadījumi, un arī Latvijas obligāciju indeksos. Ja mēs runājam par uzņēmumiem, tad biržas uzņēmumu saraksts ir gana īss un tie salīdzinoši mazi šāda veida ieguldījumiem,” skaidroja Arefjevs.
Šis ir pirmais gads Latvijas pensiju sistēmas vēsturē, kad ir iespēja veidot aktīvos plānus ar 100% ieguldījumu akcijās.
“SEB” pensiju un uzkrājumu eksperte Kristīne Lomanovska norādīja: “Tur tas ienesīgums ir līdz pat 20%, un krīzes brīžos šie plāni arī visvairāk svārstās, bet katrai krīzei seko arī atkopšanās, līdz ar to šos aktīvos plānus mēs ļoti rekomendējam jauniešiem. Kamēr esi jauns, ir pareizi uzņemties risku, jo šīs iemaksas ik mēnesi, kas mums no sociālās apdrošināšanas iemaksām 6% novirzās otrajam līmenim, tiek uzkrātas pakāpeniski. Tuvojoties pensijas vecumam, pamazām šis risks ir jāsamazina, un pirmspensijas vecumā tad noteikti var izvēlēties konservatīvos plānus.”
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis norādīja, ka pensiju plānu ienesīgums jāvērtē ilgtermiņā – trīs gadu periodā, jo sešu mēnešu ienesīgums var svārstīties. Viņš vērtē, ka pensiju ieguldījumu politika ir atbilstoša.
“Ienesīgums, pieņemsim, pēdējā gadā ir bijis pietiekami liels – virs 10%, dažiem pat sasniedzot 20%. Tanī pašā laikā, ja skatāmies ilgtermiņā, 2–3 gadi, tad joprojām šis ienesīgums, manuprāt, ir pietiekami augsts – no 5 līdz 10% pēdējos trīs gados.
Ir būtiski, lai šis ienesīgums būtu divkārt lielāks nekā inflācijas rādītāji, proti, lai mana otrā līmeņa kapitāla pirktspēja ne tikai saglabātos, bet arī pieaugtu. Lai mēs lēnām pietuvotos šim rādītājam, kas ir atvietojams 60% un vairāk.
Salīdzinot ar to, kas noticis ekonomikā – gan globāli, gan Baltijas valstīs, kā ir auguši iespējamie investīciju projekti, kur ir ieguldīta daļa no otrā pensiju līmeņa naudas, – pārvaldīšana ir bijusi pietiekami veiksmīga, manuprāt, šie skaitļi – 5 līdz 10% ir tas, kas būtu nepieciešams ilgtermiņā,” sacīja Voļskis.
Jau otro gadu Latvijas iedzīvotāji, ja nesasniedz pensionēšanās vecumu, var pensiju otrā līmeņa kapitālu atstāt mantojumā. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, šo iespēju izmantojuši 20% pensiju otrā līmeņa dalībnieku.
Veiktas arī izmaksas – 1,32 miljoni eiro izmaksāti 366 mantiniekiem, bet 1,15 miljoni eiro pievienoti 246 iedzīvotāju pensijas kapitālam.
“Indexo” izpilddirektors Arefjevs vērtē, ka iedzīvotāju interese par pensiju uzkrājumiem joprojām ir maza: “Interese par otro pensiju līmeni pieaug ļoti lēni, otrajā līmenī vēl nav uzkrāti tik lieli līdzekļi, salīdzinoši vidējais uzkrājums tikai nedaudz pārsniedz 4000 eiro, kas nav daudz. Otra būtiska lieta, ka cilvēkiem nav ikdienā brīvi un ērti pieejama informācija par otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem. Šobrīd vienīgais informācijas avots ir valsts portāls “latvija.lv”.”
Lomanovska, kas ir arī “FNA” kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, stāstīja, ka tiek plānota informēšanas un izglītošanas kampaņa un drīz informācija par pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem būs pieejama arī internetbankā.
“Internetbankā būtu vieglāk bez papildus autorizācijas pieejama šī informācija. Un otrs virziens ir, ka mēs varētu sniegt pilnvērtīgākas konsultācijas par dažādām ieguldījumu alternatīvām, jo pensiju plānu skaits ir liels, sākot no ilgtspējas jautājumiem, tāpat dzīves cikla plāni, ir dažādu risku plāni, aktīvi un pasīvi pārvaldītie, lai tā izvēle notiktu pamatoti un tur noteikti jāveic arī skaidrojošais darbs,” norādīja Lomanovska.
Informāciju par aktīvajiem, sabalansētajiem un konservatīvajiem pensiju plāniem un to ienesīgumu var meklēt arī mājas lapā “manapensija.lv”.
