Labrīt

Ģenerālprokurors: Bordāns veicis politisko iejaukšanos prokuratūras darbā

Labrīt

Lidosta "Rīga" gādā, lai pasažieru skaita palielinājuma dēļ cilvēki nekavētu lidojumu

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumi pieaug. No 2020. gada līmenī uzkrāto kapitālu varēs mantot

Pensiju 2. līmeņa ienesīgums pēdējā pusgadā gandrīz visiem plāniem ir ar pluszīmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēc strauja krituma martā un aprīlī tikpat strauji vasarā atguvās akciju tirgi. Tas nozīmē, ka arī pensiju 2. līmeņa ienesīgums pēdējo sešu mēnešu laikā gandrīz visiem plāniem ir ar pluszīmi. Interesējamies vairāk par pensiju uzkrājumiem, kuru vidējais termiņš ir 40 gadi.

Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komisijas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska vērtēja – ja pensiju aktīvie plāni šobrīd vēl ir nelielos mīnusos, tad tikai tādēļ, ka pērnais gads pensiju pārvaldītājiem bijis izcili veiksmīgs.  

"2019. gads bija izcils gads ar augstu ienesīgumu, aktīvajiem plāniem līdz pat 20%. Gada sākums bija pozitīvs, bet marts un aprīlis nāca ar strauju korekciju. Manuprāt, ļoti būtisks bija valdības lēmums pavasarī, krīzes epicentrā, ļaut neizņemt no 2. pensiju līmeņa kapitālu tiem, kuriem bija pienācis pensijas vecums. Ja cilvēks bija izvēlējies konservatīvo plānu, kritums bija mīnus 1%, uz doto brīdi konservatīvie plāni ir nulles līmenī, kas tiem ir raksturīgi. Bet, ja cilvēks nebija nomainījis aktīvo plānu uz konservatīvo, tad martā, aprīlī, svārstības bija pietiekami lielas, mīnus 10%. Skaidrs, ka tas nav īstais laiks ņemt ārā pensiju, bet pagaidīt, kad uzkrātais kapitāls ir atgriezies atpakaļ tajā līmenī, kāds bija gada sākumā," stāstīja Lomanovska.

"Citadeles bankas CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis skaidroja – aptaujas liecina, ka joprojām daudzi iedzīvotāji  nemaz nezina, kāds ir viņu izvēlētais 2. līmeņa pensiju plāns – aktīvais, sabalansētais vai konservatīvais. 

"Mans ieteikums būtu nepanikot un tirgus krituma brīžos nemainīt pensiju plānus. Jo brīdī, kad tirgus krīt un cilvēks iziet no akciju noguldījumiem un pārliek tos kā konservatīvu noguldījumu, viņš liedz iespēju atkopšanās brīdī atgūt zaudējumus.

Respektīvi, konservatīvs ieguldīšanas plāns jāizvēlas tādos mierīgākos tirgus apstākļos.

Šobrīd būtu lietderīgi saprast, kurā pensiju plānā ir mani uzkrājumi un vai šī plāna profils atbilst termiņam, kas atlicis līdz pensionēšanās vecumam," norādīja Purgailis.

Lomanovska uzsvēra, ka svarīgi ir izvēlēties pensiju plānu atbilstoši vecumam:

"Vēlos iedrošināt jaunus cilvēkus, kuriem līdz pensijai ir vismaz 20 gadi, noteikti ieguldīt akcijās. Svārstības nav patīkamas, bet tās ir un būs.

Kamēr uzkrātais kapitāls ir salīdzinoši neliels, pāris simti eiro, tikmēr katra jauna iemaksa – vidēji 50 eiro 2. pensiju līmenī, šobrīd jau nopelnījusi 20% atdevi, jo krituma brīžos mēs daļas iegādājamies ar atlaidi. Veidojas solīda peļņa, un tieši šīs svārstības nodrošina labu atdevi ilgtermiņā. Savukārt pilnīgi pretējs stāsts ir tad, ja tuvojas pensijas vecums. Uzkrātais kapitāls atgūstas pēc krīzēm, bet 20% peļņa neatsver kapitāla svārstības. Tādēļ jābūt pragmatiskam un riska līmenis jāsamazina."

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons vērtēja, ka Eiropas un ASV akciju tirgi šobrīd  ir stabili.

"2008. gadā, kad bija smaga finanšu krīze, faktiski jau pēc gada visi indeksi bija virs līmeņa pirms krīzes sākuma. Eiropas un ASV akciju tirgi parasti ātri atgūstas no krīzēm. Runājot par Latvijas pensiju sistēmu, bija diezgan stingri ierobežojumi, cik procentus no pensiju plāniem var ieguldīt akcijās. Bet pakāpeniski ierobežojumi tika mīkstināti, kad radās izpratne gan sabiedrībā, gan politikas veidotājos par to, kā strādā finanšu tirgi. Ja mēs gribam sasniegt saviem topošajiem pensionāriem lielāku pensiju kapitālu, tad pareizais ceļš ir daļu no šīs naudas investēt akciju tirgos. Kā mēs zinām, tad depozītos un parāda vērtspapīros šobrīd procentu likmes ir ļoti zemas, tuvu nullei.

Vienīgais variants, kā sevi pasargāt no inflācijas, ir daļu naudas investēt akcijās.

Pagaidām mēs redzam, ka cenas iet uz augšu. Investori sagaida, ka ekonomiskā lejupslīde neatjaunosies. Es personīgi domāju, ka varbūt kādi kritieni būs, bet tik lieli kā martā, diez vai," stāstīja Idelsons.

Katra konkrētā pensiju plāna ienesīgumu var apskatīt interneta vietnē "manapensija.lv". Gada laikā vienu reizi var mainīt pensiju līdzekļu pārvaldītāju, bet divas reizes gadā – ieguldījuma plānu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti