Peļņas tīkotāji kļūst par vienkāršu krāpšanas shēmu upuriem

Valsts policija pēdējā laikā saņēmusi vairākus iesniegumus no cilvēkiem, kas, vēloties nopelnīt, uzticējuši savu naudu krāpniekiem, kas sola lielu peļņu no akciju vai valūtas tirdzniecības. Visos gadījumos izmantota līdzīga shēma, kuras īstenotāji nav saņēmuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

Peļņas tīkotāji kļūst par vienkāršu krāpšanas shēmu upuriemMadara Fridrihsone
    Patlaban Valsts policija ir sākusi četrus kriminālprocesus par krāpniecību interneta vidē. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Brižs gan neņēmās spriest, cik bieži Latvijas iedzīvotāji kļūst par upuriem krāpniekiem, kas sola sagādāt lielu peļņu, jo ne visi apkrāptie vēršas policijā.

    „Nav tā, ka tas notiktu masveidīgi. Vienkārši iekrita acīs tas fakts, ka cilvēki izmanto šādas iespējas mesties finanšu darījumos, kur viņiem sola fantastiskus peļņas procentus un kur beigās viņi nesaņem neko,” atzina Brižs.

    Krāpniecība, izmantojot interneta vidi, nav uzskatāma par klasisku kibernoziegumu. Patiesībā izmantotā shēma ir visai primitīva.

    „Tā ir absolūti vienkārša krāpšana, kur cilvēkam pārliecību rada tas, ka ir tāda interneta vietne, ka tur viņš kaut ko var redzēt, ka viņš, pārskaitot naudu, var it kā redzēt, ka tā nauda tur ienāk. Ir radīta tāda šķietamība. Šie nav Latvijā izvietoti resursi, un nav pat pārliecības, ka tiem būtu kāda tieša saistība ar Latviju,” stāstīja Brižs.

     Parasti apkrāptie savu naudu uzticējuši pakalpojumu sniedzējiem, kam nemaz nav Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.  

    „Cilvēki nezina, ar ko viņi slēdz darījumus, un līdz ar to tas risks, ka šis darījums varētu nenotikt tādā veidā, kā viņi to bija plānojuši, ir pietiekami liels.” Brīdināja Brižs.

    Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Licencēšanas un juridiskā departamenta vecākais juriskonsults Ingus Valtiņš jau iepriekš Latvijas Radio stāstīja, ka lielākoties par krāpnieku upuriem kļūst tie iedzīvotāji, kas, paļaujoties uz ātras peļņas solījumiem, nav īpaši centušies noskaidrot, kam uztic savu naudu.

    „Cilvēks riskē pazaudēt visus savus līdzekļus, jo viņš tiek maldināts par piedāvājuma ienesīgumu un ar to saistītiem riskiem. Viņam tiek sasolīti brīnumu kalni, procenti, bet, kad viņš vēlas saņemt šo naudu, adresāts otrā galā vairs nav sasniedzams, neviens neatbild uz e-pastiem. Persona pat nesaprot, kur viņai vērsties, lai saņemtu šos līdzekļus atpakaļ. Bieži vien šie maksājumi ir tikai vienā virzienā, protams, pie nelicencēto pakalpojumu sniedzēja,” stāstīja Valtiņš.

    Pēc Valtiņa teiktā, tieši lielas peļņas solījumi ir viena no pazīmēm, kam vajadzētu likt aizdomāties.

    „Vienmēr vajag pievērst uzmanību īpašām pazīmēm un signāliem, kas liek aizdomāties, ka pakalpojuma sniedzējs varētu būt nelicencēts. Proti, pārāk labs piedāvājums. Bieži vien šādu pakalpojumu sniedzēju mājaslapās nav atrodama vispār nekāda informācija par subjektu, kas šo pakalpojumu sniedz. Nav atrodama informācija par valdi un atbildīgām personām,” norādīja Valtiņš.

    Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā regulāri tiek publicēti brīdinājumi par nelicencētiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem. Pēdējais šāda veida brīdinājums publicēts šā gada 12. oktobrī.  

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti