Nodokļu iekasētāji gan mierina, ka vienreiz auditēti un shēmās pieķerti uzņēmumi turpmāk tiek pieskatīti vēl cītīgāk un jaunas shēmas citos iepirkumos nedraud.
LTV “Panorāma” pabija tiesas zālē, kurā uzņēmums cenšas attiesāt valstij atmaksāto 200 tūkstošu nodokļu uzrēķinu.
21.aprīļa rītā Administratīvajā rajona tiesā Rīgā uz tiesas sēdi, kurā apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta piemērotais 200 000 eiro nodokļu uzrēķins, ieradušies firmas “Moduls” interjers pārstāvji. Uzņēmums ir valsts un pašvaldību iepirkumu regulārs uzvarētājs. Arī pēc VID audita, kas atklāja, iespējams, fiktīvus darījumus, netraucēti slēgti miljonu vērti līgumi.
Tiesas gaita rada iespaidu par Dāvida un Goliāta cīņu. “Modulu” pārstāv pazīstamais advokāts Lauris Leja, kurš pats pirms sešiem gadiem pretendēja uz VID ģenerāldirektora vietnieka amatu, bet pēdējos mēnešos bija partijas “Vienotība” pārstāvis gan tiesvedībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), gan deputāta Dzintara Zaķa (“Vienotība”) iespējamās balsu pirkšanas lietā. Turpretī VID uz tiesu nosūtījis jaunu juristu, kas pirms četriem gadiem beidzis augstskolu.
Lietas būtība ir šāda - “Moduls interjers” 2012.gada pavasarī piegādāja kontakttīklu stabus un stiprinājumus miljonus izmaksājušajai jaunajai tramvaju līnijai Liepājas pašvaldības. Projekta ģenerāluzņēmējs bija “Skonto būve,” bet apakšuzņēmējs, kas slēdza līgumus ar “Moduls interjers” – SIA “Elsana”.
Kā atklājies VID auditā, iekārtas jaunajai tramvaja līnijai iepirktas no kāda starpnieka “Edija”, kurš tās it kā iegādājies no ārzemju ražotāja. VID neapšauba, ka kontakttīklu stabi un stiprinājumi Liepājas pašvaldības uzņēmumam piegādāti, bet uzskata, ka nodokļu auditā pierādīts – “Moduls interjers” tos nav saņēmis no SIA “Bitlex”, kas darījumu ķēdē varētu būt spēlējis fiktīvu lomu.
“Panorāma” jautāja SIA “Elsana” valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Pūcem, kādēļ tās iekārtas nebija iepirktas uzreiz pa tiešo no ražotāja, no “Moduls interjers”, jo, kā atklājās tiesā, tad “Moduls interjers” arī tās ir iepircis caur vismaz divām firmām – “Bitlex” un “Trinity outsourcing”.
Uz to Pūce atzina, ka “pamatā mēs tā arī strādājam, mēs iepērkam visus materiālus vai nu tie ir uz pasūtījumi, ja tie ir specifiski, vai, ja nav specifiski, tad uzreiz, caur Latvijas vairumtirgotājiem”. “Paši pa tiešo mēs nestrādājam, jo viens no tiem iemesliem ir arī tas, ka diezgan grūti pa tiešo uz tām rūpnīcām ir iziet. Tie apjomi mums nav tik lieli, lai viņi pa taisno gribētu strādāt,” skaidroja Pūce.
Laikā, kad notika VID apšaubītie darījumi, “Moduls interjers” valdes loceklis un līdzīpašnieks bija ietekmīgais uzņēmējs Māris Martinsons. Tagad uzņēmuma līdzīpašnieki vēl aizvien pastarpināti ir viņa ģimenes locekļi, liecina “Lursoft” dati. Tiesas zālē “Moduls interjers” valdes priekšsēdētājs Juris Zinkevičs un advokāts Leja no komentāriem “Panorāmai” atsakās līdz spēkā nebūs stājies tiesas spriedums.
Gandrīz 200 tūkstošu lielo nodokļu uzrēķinu “Moduls interjers” ir nomaksājis, bet izmanto tiesības cīnīties tiesā ar VID par samaksātās naudas atgūšanu. Tas uzņēmumam ļāvis izvairīties no nodokļu parādnieka statusa, kas automātiski liegtu piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumos.
Pēdējo četru gadu laikā kopš šo aizdomīgo darījumu slēgšanas “Moduls interjers” ir uzvarējis vairākos desmitos valsts un pašvaldību iepirkumu, slēdzot līgumus par miljoniem eiro.
Lielākais uzņēmuma pasūtītājs ir Rīgas pašvaldība, bet pēdējā pusgada laikā “Moduls interjers” uzvarējis arī Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas iepirkumos vairāk nekā par 700 000 eiro.
Par valsts iepirkumu politiku atbildīgā, Finanšu ministrija uzskata, ka uzņēmumiem nevar liegt piedalīties iepirkumos, pa ja tie pieķerti nodokļu izkrāpšanas shēmās. Tas neatbilstu tiesiskas valsts principiem. Uzņēmumiem ir tiesības ar VID tiesāties visās instancēs un līdz galīgam spriedumam to tiesības piedalīties iepirkumos neesot ierobežojamas.
Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktore Inta Liepa skaidroja, ka ministrija ieskatā, “nebūtu pamatoti pasūtītājam uzlikt funkciju, ko veic tiesa, respektīvi, katrā konkrētajā gadījumā izvērtēt lietas apstākļus un pieņemt lēmumu attiecībā uz tiesvedībā iesaistītajām pusēm katrā konkrētajā gadījumā”.
Arī VID mierina : nodokļu auditos pieķertas firmas VID turpinot īpaši pieskatīt, lai nepieļautu shēmu atkārtošanu.
VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā stāsta, ka “uzņēmumi jebkurā gadījumā arī pēc nodokļu samaksāšanas tiek riskoti, viņi jau visi uzņēmumi mums ir sistēmā, riska analīze turpinās šiem te uzņēmumiem. Tas nekas, ka viņiem viens audits ir noslēdzies, viņš jau turpina savu saimniecisko darbību, tātad mēs turpinām šo te uzraudzību jebkurā gadījumā”.
Administratīvo tiesu noslodzē lielu vietu aizņem tieši uzņēmēju un VID tiesāšanās par nodokļu uzrēķiniem. Izrādās, daudzas šādas lietas līdz tiesai nenonāktu, ja pirms diviem gadiem Tieslietu ministrija nebūtu nobremzējusi VID virzītos likuma grozījumus. Par tiem un citām problēmām, kuras atklāj spriedumi nodokļu uzrēķinu lietās, vēstīsim rītvakar.
