Nodokļu uzrēķini, kuriem valsts makam būtu jāatdod negodīgi atprasītie nodokļi, ir viegli apejami – uzņēmumi izvēlas izbeigt saimniecisko darbību, pasludina maksātnespēju, ilgstoši tiesājas, piesaistot labi apmaksātus advokātus. Tiesājoties pēkšņi tiek atrasti jauni un jauni pierādījumi, kurus iepriekš audita laikā firmas Valsts ieņēmumu dienestam nespēja uzrādīt.
Līdz šim, uzzinājuši par gaidāmo VID auditu, uzņēmumi mēdza steigties uz Uzņēmumu reģistru, īpašniekus un valžu locekļus aizstāja, tie bija grūti atrodami, bijušās PSRS valstu pilsoņi - uz nodokļu uzrēķina brīdi no firmām palika tukšas čaulas.
Lai arī novēloti, problēmai atrasts risinājums.
“Tiklīdz UR tiks saņemts kāds izmaiņu pieprasījums, piemēram, gribēs pieteikt īpašnieku maiņu vai valdes maiņu, vai reorganizēt, vai likvidēt, informācija tiks nodota VID, un tad VID varēs nobloķēt šo reģistrāciju,” jauno kārtību skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Šī ir tikai viena no problēmām, kas palīdz veidoties milzīgajai plaisai starp nomaksai valsts budžetā uzrēķinātajiem papildu nodokļiem un faktiski iekasētajiem. Valsts kontroles revīzijā pērn tika secināts, ka nu jau vairākus gadus šī plaisa ir aptuveni viens miljards eiro, un VID izdodas iekasēt tikai desmito daļu.
Piemēram, raidījums „De facto” pētījis SIA „Būve stils”, kurai valsts budžetā jāatmaksā vairāk nekā viens miljons eiro. Būvfirma figurē 2014.gada Finanšu policijas kriminālprocesā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas legalizāciju. Izmeklētāji 2014.gada vasarā veica kratīšanu SIA „Būve stils” birojā.
Paralēli SIA „Būve stils” turpina tiesāšanos ar VID administratīvajā tiesā par nodokļu uzrēķina atcelšanu. Tomēr, pat ja tiesvedība neturpinātos, no „Būve stils” valstij nebūtu, ko piedzīt, jo tikai piecus mēnešus pēc kratīšanām firma pieteica maksātnespēju, ko tiesa arī apmierināja.
Apspriesti arī likuma grozījumi, kas samazinātu ilgstošās administratīvās tiesvedības. VID vēlējās, lai uzņēmumi savus pierādījumus tam, ka pievienotās vērtības nodokli nav atprasījušas par fiktīviem darījumiem, drīkstētu iesniegt tikai audita laikā.
“Uzņēmumi nevis audita laikā iesniedz grāmatvedības pirmdokumentus – rēķinus, līgumus – tātad visus pierādījumus, bet šos dokumentus nes jau vēlākajā periodā, tad, kad šis lēmums tiek apstrīdēts ģenerāldirektorei, tad tiek nesta ļoti liela grāmatvedības daļa,” stāsta VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jautājumos Dace Pelēkā.
„Tātad uzņēmums jau zina, ka viņam ir kaut kādas sekas, viņam ir nodokļu uzrēķins, tad viņš meklē un pēkšņi atrod kādus papildu pierādījumus, dokumentus, kas varētu šo nodokļu uzrēķinu mazināt,” uzsver Pelēkā.
Šos likuma grozījumus pirms vairāk nekā gada nobremzēja Tieslietu ministrija, uzskatot, ka tie ierobežotu Satversmes garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu.
''Skaidrs, ka valdības vienots mērķis ir cīnīties ar ēnu ekonomiku un ar dažām šīm šaubīgajām lietām,” saka Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna. „Bet ir svarīgi panākt to līdzsvaru, lai mēs, cīnoties ar tiem, kuri negodīgi un negodprātīgi izmanto tiesu sistēmu, neliegtu iespējas arī tiem cilvēkiem, kuru tiesības patiešām ir aizskartas,” uzsver Smiltēna.
