Diskusijas par to, vai likt vai nelikt cietumā nodokļu izkrāpējus, kas no nodokļiem izvairās, iesaistoties dažādās shēmās, jau iepriekš notikušas gan jomas profesionāļu vidū, gan politiskajā līmenī. Pirms pāris nedēļām šo jautājumu apsprieda arī Saeimas komisijā. Toreiz deputātiem pārliecinošāki likās argumenti, ka kaut kas tomēr nav kārtībā ar sodu piemērošanu. Komisija nosūtīja Tieslietu ministrijai vēstuli ar rosinājumu noteikt minimālo soda līmeni, lai par būtisku nozieguma apmēru no stingra soda izvairīties nevarētu. Taču šonedēļ Saeimā saņemta atbilde, ka ministrija šādu risinājumu neatbalsta.
„Šādu minimālo sankciju noteikšana bieži vien piespiež tiesas mākslīgi meklēt citus, maigākus risinājumus, ja konkrētajā lietā nebūtu nepieciešams piemērot tik smagu sodu. Un šādu visaptverošu pētījumu rezultātā bija secināts, ka jāatsakās no šāda institūta un tiesai jādod plašs sodu uzskaitījums,” skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Tieslietu ministrijā saka – pētījumi liecinot, ka cietumsodi šajos noziegumos nemaz neesot efektīvākais risinājums. Cietums domāts vardarbīgajiem.
„Ekonomiskajos noziegumos visefektīvākie ir naudas sodi plus mantas konfiskācija, jo tas, uz ko norāda dažādu prakšu apkopojumi, ir tas, ka šī labuma atņemšana, kas iegūta prettiesiskā kārtā, samazinot to prettiesisko labklājību, ir pats efektīvākais veids, kā vērsties pret ekonomisko noziedznieku,” norāda Medina.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsver - ja ar tiesu spriedumiem tiešām viss būtu kārtībā, par to runāt nevajadzētu. Turklāt, kā rādot prakse, uz speciālajiem semināriem par finanšu noziegumiem, nāk gan izmeklētāji, gan prokurori, taču ne tiesneši.
„Vismaz tik daudz mēs esam panākuši, ka [tieslietu ministrs] Rasnača kungs savā vēstulē ir norādījis, ka viņš piekrīt, ka viņi strādās, lai šāda programma būtu un lai tiesneši būtu apmācīti un saprastu šo noziegumu specifiku,” atzīst Latkovskis.
Tieslietu ministrijā to apstiprina. Apmācības nodrošinās par Eiropas fondu naudas. Nav gan tā, ka pašā tiesu sistēmā nekas nebūtu darīts, uzsver Augstākajā tiesā (AT).
„Mēs tiesu prakses apkopojumus nosūtam visām tiesām. Jau otro gadu Augstākās tiesas tiesneši brauc uz tiesām uz semināriem un pārrunā arī šos jautājumus. Dažkārt arī diezgan skarbi. - Un tam ir rezultāts? - Es domāju, ka jā,” saka AT Krimināltiesību departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe.
Prokuratūrā savukārt norāda, ka jāveicina ne tikai izpratne, bet arī iztiesāšanas ātrums, jo tieši ilgā izskatīšana nereti ir iemesls sodu mīkstināšanai.
“Šajās lietās - īpaši, kas saistās ar amata noziegumiem -, tomēr ir pienācis laiks pārdomāt, kā paātrināt lietu izskatīšanu tiesā. Ja izmeklēšanas laikā tas tomēr ir attaisnojams, jo tiek savākta visa pierādījumu bāze, tad iztiesāšanā nav normāli, ja lieta virzās gadiem,” uzkata Armīns Meisters no Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras.
Diskusijas par tiesvedību saīsināšanu notiek jau gadiem, tomēr vērā ņemamas virzības tā arī nav bijis.
