Pēdējos trijos gados teju dubultojies darba atļauju skaits trešo valstu pilsoņiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijā brīvo vakanču ir vairāk nekā pašmāju darbaspēka, līdz ar to risinājums ir viesstrādnieku piesaistīšana, tostarp no trešajām valstīm, ne tikai Eiropas Savienības (ES) bloka zemēm. Darbaspēka plūsma no trešajām valstīm pēdējos gados bijusi ievērojama, un eksperti prognozē, ka šis apjoms arī nākotnē nesaruks. Pēdējos trīs gados teju dubultojies izsniegto darba atļauju skaits trešo valstu pilsoņiem.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā brīvo vakanču ir vairāk nekā pašmāju darbaspēka.
  • Darbaspēka plūsma no trešajām valstīm pēdējos gados bijusi ievērojama.
  • Statistikai ir augšupejoša tendence jau pēdējos piecus gadus.
  • 2017. gadā piešķīra 7 500 tiesības uz nodarbinātību, 2018. gadā – 11 200, 2019. gadā – 15 300.
  • Visaktīvāk darba atļaujas vēlas iegūt Ukrainas pilsoņi.
  • Tāpat aktīvi ir Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas un Indijas pilsoņi.
  • Visvairāk tiek nodarbināti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē.
  • Populāri ir kravas un smago automobiļu vadītāji, pavāri, celtnieks un programmētāji.
  • Patlaban aptuveni piektdaļa darba devēju ziņo, ka viņiem trūkst darbaspēka.
  • LDDK: Algu nosacījumi darbiniekiem no trešajām valstīm rada problēmas uzņēmējiem.
  • LDDK: Noteiktais vidējais atalgojums valstī nav atbilstoši adekvāts katrai nozarei.
  • Ir arī shēmas: Pieņem darbā citā ES valstī un nosūta darbā uz Latviju.
  • Visbiežāk Latvijas uzņēmumiem shēmas ir ar Poliju, Lietuvu, Igauniju.
  • Vai darba tirgus būs atkarīgs no migrācijas, to noteiks ekonomikas izaugsme.
  • Pienesumu var dot arī reemigranti.
  • Patlaban šī plūsma ir negatīva – izbrauc no valsts vairāk, nekā atgriežas.  

Statistikai ir augšupejoša tendence jau pēdējos piecus gadus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Ģirts Pommers informēja, ka 2017. gadā piešķīra 7 500 tiesības uz nodarbinātību, savukārt 2018. gadā – jau 11 200 un 2019.gadā – 15 300.

Pēdējos 3 gados teju dubultojies darba atļauju skaits trešo valstu pilsoņiem
00:00 / 05:50
Lejuplādēt

dati:IeM

Visaktīvāk darba atļaujas vēlas iegūt Ukrainas pilsoņi. Pēc tam - uz pusi mazāks apjoms pieteikumu sarakstā - ierindojas Baltkrievijas pilsoņi. Tiem seko Krievijas, Uzbekistānas un Indijas pilsoņi.

„Tradicionāli visvairāk tiek nodarbināti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē. Protams, būvniecība, datorprogrammēšana, konsultēšana un ar šo jomu saistītas darbības, un arī specializēti būvdarbi,” Pommers uzskaitīja nozares, kurās trešo valstu pilsoņi Latvijā strādā visvairāk.

Pommers sacīja, ka pēdējos gados ir nemainīga tendences attiecībā uz pieprasītākajām profesijām, kuras ir nodarbināti trešo valstu pilsoņi.

„Pārliecinoši populāri ir kravas un smago automobiļu vadītāji. Trešajā vietā ir pavārs, ceturtajā vietā ir ēku celtnieks un piektajā vietā ir programmētājs,” stāstīja Pommers.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols skaidroja, ka viesstrādnieku straume uz Latvijas darba tirgu pēdējos gados bijusi raita, “ņemot vērā, ka bezdarbs samazinās, 2017. - 2018. gadā faktiski ekonomikas izaugsmes bija 2% - 4% apmērā. Tas, protams, radīja zināmu spiedienu uz darba tirgu”.

Patlaban aptuveni piektdaļa darba devēju ziņo, ka viņiem trūkst darbaspēka, līdz ar to bremzējas attīstība. Arī vakanču statistikas pieaugums pēdējos četros gados ir bijis pietiekami straujš.

„Ja no 2015. gada beigām skatāmies, tad septiņas reizes pieaudzis vakanču skaits. Ja mēs skatāmies nedaudz dziļāk, tad vakanču skaita pieaugums galvenokārt ir bijis vidējās kvalifikācijas profesijās,” norādīja Ozols.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sacīja, ka patlaban atalgojuma nosacījumi darbiniekiem no trešajām valstīm nereti rada problēmas pašmāju uzņēmējiem.

„Tas, ko nozares pašas ir izsecinājušas, - šobrīd noteiktais vidējais atalgojuma līmenis valstī nav atbilstoši adekvāts katrai nozarei atsevišķi. Nozaru un LDDK priekšlikums būtu, lai atalgojuma prasība būtu vidējā konkrētajā nozarē, nevis vidējā valstī. Mums ir dažādas nozares un dažādi atalgojumi un, protams, ka mēs nevaram izvilkt vienu mediānu starp visiem,” skaidroja Meņģelsone.

Normunds Ozols uzsvēra, ka atalgojuma faktors ir viens no svarīgākajiem, lai mainītu migrācijas plūsmu.

„Ja mums saglabājas salīdzinoši zems atalgojuma līmenis, tad visdrīzāk šī negatīvā migrācijas plūsma var turpināties,” sacīja Ozols.

Par vidējo atalgojuma līmeni “tā, protams, ir politiska izšķiršanās, bet pašlaik tādi konkrēti instrumenti, kā šo lietu risināt, vēl nav izstrādāti”, atzina Ozols.

Normunds Ozols sacīja, ka no valsts puses ir izdarīts daudz, lai viesstrādnieku piesaistīšanā no trešajām valstīm samazinātu birokrātijas slogu. Patlaban visus nepieciešamos dokumentus ir iespējams nokārtot desmit, nevis iepriekšējo trīsdesmit dienu laikā.

Attiecībā uz ārvalstu darbaspēka nodarbinātību Latvijā ir vēl kāds sasāpējis jautājums. Proti, par nosūtītajiem darbiniekiem. Tie ir cilvēki, kurus pieņem darbā kādā citā Eiropas Savienības valstī un nosūta darbā uz citu bloka zemi, piemēram, Latviju.

Visbiežāk Latvijas uzņēmumiem shēmas ir ar Poliju, Lietuvu, Igauniju, kā arī Moldovas firmām, kas nereti ir pastkastīšu kompānijas, nevis reāli uzņēmumi.

Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne stāstīja, ka “gadījumā, ja darba devējam tiešām pietrūkst darbinieku, tad viskorektāk dara tie darba devēji, kas caur PMLP uzaicina šeit trešo valstu darbiniekus, pieņem viņus legāli, maksā šo minimālo noteikto darba algu, kas nu jau ir 1004 eiro, bet tie, kas grib darīt kaut ko savādāk, kaut ko optimizēt vai nedaudz krāpties, iespējams, izmanto Polijas shēmu. Polijas darba devējam ir pienākums nodrošināt tās valsts minimālos standartus, uz kurieni darbinieks tiek nosūtīts. Minimālā alga Latvijā ir 430 eiro.”

Normunds Ozols skaidroja, ka tas, vai nākotnē Latvijas darba tirgus būs atkarīgs no trešo valstu viesstrādniekiem, „lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas notiks ekonomikā. Ja ekonomikas izaugsmes saglabājas 3-4% apmērā vidēji ilgtermiņā līdz 2030. gadam, tad to, ko mēs esam rēķinājuši darbaspēka piedāvājuma pusē, - tur būtu nepieciešami vēl papildus 14-15 tūkstoši cilvēki. Tas ir kopumā.”

Proti, viena daļa ir darbaspēks no trešajām valstīm, bet būtisku pienesumu Latvijas darba tirgum sniedz arī tautieši, kas atgriežas mājās no dzīves ārzemēs.

„Šāda daļa pašlaik statistikā ir 43% no kopējā imigrantu skaita. Protams, daļu no nepieciešamā darbaspēka pieauguma varētu nodrošināt vietējie caur reemigrācijas plūsmu,” norādīja Ozols.

Patlaban šī plūsma ir negatīva – izbrauc no valsts vairāk, nekā atgriežas. Proti. 2018. gadā emigrēja 16 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet imigrēja desmit tūkstoši. Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, tad plūsmai ir jābūt pozitīvai.

"Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Savukārt "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce saunā ar Latvijas Radio norādīja, ka kopumā iebraukošo cilvēku skaits sarūk un pērn valsts bija vistuvāk pietuvojusies neitrālam migrācijas saldo. "Mums drīzāk būtu jārunā par to - cik daudz izdodas piesaistīt reemigrantus. Kas ir tās nozares, profesijas un nepieciešamās prakses, kuras trūkst Latvijas darba tirgū," pauda Lāce. Viņa arī norādīja, ka visbiežāk valsti pamet cilvēki ar zemāku izglītības līmeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti