2009. gadā tika radīta tā dēvētā ‘’simtlatnieku’’ programma, kā sociāls atbalsts tā laika ekonomiskas krīzes apstākļos. Pāris gadus tā darbojās un bija ļoti pieprasīta. Savukārt 2012. gadā tapa alternatīva programma - algotie pagaidu sabiedriskie darbi, kas pilda teju to pašu funkciju un pastāv joprojām. Nodarbinātības valsts aģentūras speciāliste Vineta Leončika norāda, ka pērn pieprasījums pēc programmas krietni krities.
''Ja vērtējam, cik klientu iesaistījās šajā programmā 2017. gadā un cik šobrīd, tad pieteikumu skaits ir sarucis uz pusi. Taču tik un tā patlaban to iesaistīto skaits ir pietiekami liels – reģistrēti ap 7000 bezdarbnieku, kas vēlas iesaistīties šajā programmā. Protams, lielākais pieprasījums vienmēr ir bijis Latgales reģionā. Veicami lielākoties ir vienkārši palīgstrādnieku darbi teritorijas uzkopšanā,'' stāsta Leončika.
Bezdarbnieki pagaidu darbu programmā var iesaistīties uz laiku no četriem līdz sešiem mēnešiem. Pērn arī mainījās atbalsts, ko dalībnieks var nopelnīt mēnesī par šo darbu – iepriekš tie bija 150 eiro, bet ar šī gada janvāri tie ir 200 eiro mēnesī, turklāt darba dienas ilgums saīsināts no astoņām līdz sešām stundām dienā. Runājot par vidējo programmas dalībnieku profilu, Leončika norāda, ka
pārsvarā piesakās ilgstošie bezdarbnieki, kā arī pirmspensijas vecuma personas un bezdarbnieki ar invaliditāti.
Kā vērtēt, vai šī programma motivē tieši ilgstošos bezdarbniekus meklēt pastāvīgu darbu vai viņi izmanto programmu regulāri ik gadu?
''Jāsaprot, ka visā Latvijā darba situācija nav vienāda, ir reģioni, kur darba iespējas joprojām nav tik lielas kā lielajās pilsētās, un būs šī cilvēku grupa, kura vēlēsies uz šo pasākumu pieteikties. Protams, vienlaikus viņiem ir iespēja izmantot saīsināto darba dienu un to atlikušo laiku izmantot, lai apmeklētu NVA piedāvātos seminārus vai darba intervijas, lai atrastu pastāvīgu darbu,'' klāsta Leončika.
Vai tas arī notiek, un vai cilvēki cenšas izkļūt no ilgstoša bezdarba?
''Tas jāvērtē individuāli, jo atkarīgs no bezdarbnieka dzīvesvietas, transporta pieejamības, tuvākās darba vietas un pilsētas. Taču dati rāda, ka aptuveni 10% no visiem programmā iesaistītajiem atrod darba vietu pusgada laikā,'' saka Leončika.
Nodarbinātības aģentūra vērtē arī pašvaldību pieprasījumu pēc minētās bezdarbnieku atbalsta programmas, un pēdējo gadu tendence rāda, ka samazinās pašvaldību piedāvāto darba vietu skaits (šogad kopumā vietvarās visā Latvijā pieteikts ap 2300 vietas). Tendenci apstiprina Krāslavas novada domes algoto pagaidu sabiedrisko darbu pasākuma koordinatore Inga Eizenberga. Viņa stāsta, ka 2018. gadā pašvaldībā noslēgti aptuveni 450 darba līgumi par pagaidu darbu veikšanu, savukārt šogad ap 340 līgumu un arī programmā pieejamo darba vietu skaits ir mazāks.
''Tas punkts, pēc kura mēs atlasām šos bezdarbniekus, tie ir garantētā minimālā ienākumu pabalsta saņēmēji. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir trūcīgi un viņiem patiešām tā iespēja ir svarīga un bieži arī vienīgā darba iespēja. Cilvēki, protams ir dažādi un dažādi arī šo iespēju izmanto, bet tas ir cits stāsts. Taču pie mums Krāslavas novadā, pateicoties programmai, ir neliela tendence, ka darba devējs ievēro to darbinieku un viņi nodibina stabilākas darba tiesiskās attiecības, bet mums to darba devēju ir krietni mazāk nekā Rīgā vai Pierīgā,'' skaidro Eizenberga.
Krāslavas novada pārstāve vērtē, ka programma, iespējams, jāpapildina ar iespēju līdzīgas darba vietas veidot mazām lauksaimniecībām vai slimnīcām. Patlaban darba vietas var piedāvāt tikai pašvaldības iestādes. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš atgādina, ka,
atšķirībā no krīzes gadiem, patlaban darba tirgū ir milzu pieprasījums arī pēc nekvalificēta darba spēka un ir jāmeklē veidi, kā uz pastāvīgām darba vietām virzīt arī konkrēto bezdarbnieku grupu.
Patlaban reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā ir ap 5,8% jeb aptuveni 53 tūkstoši iedzīvotāju. NVA programmai ‘’Algoti pagaidu sabiedriskie darbi’’ gadā vidēji izlietotais finansējums no valsts budžeta ir virs 5 miljoniem eiro. Nākamgad vienas darba vietas plānotās izmaksas ir ap 2000 eiro.
