Saražoto olu skaits sasniedz vismaz vienu olu uz katru iedzīvotāju dienā, taču daļa šo olu nonāk citās valstīs – Centrālās statistikas pārvaldes aplēses liecina, ka vidēji gadā katrs Latvijas iedzīvotājs patērē 207 olas.
ĪSUMĀ
- Saražojam vairāk, nekā nepieciešams vietējam tirgum
- Lielāka uzmanība tiek pievērsta dējējvistu labturībai
- Šogad, visticamāk, gaidāms gan gaļas, gan olu cenu pieaugums
Saražojam vairāk, nekā nepieciešams vietējam tirgum
“Mēs pret savu teritoriju ražojam daudz, un ne tikai savām vajadzībām, bet arī eksportējam,” norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.
Latvijā saražo vairāk olu, nekā iespējams realizēt vietējā tirgū, tādēļ lielie ražotāji daļu produkcijas eksportē. Bieži vien eksportētas tiek nevis olas, bet gan olu masa un tamlīdzīgi jau daļēji pārstrādāti produkti.
Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna Latvijas Radio pastāstīja, ka dējējvistu audzēšana kļūst arvien populārāka: “Tie, kas ir reģistrētās, lielās dējējvistu novietnes, tajā skaitā, gan bioloģiskās saimniecības, gan sprostos turētās – putnu skaits, ko var ievietot šajās saimniecībās, ir tuvu pie diviem miljoniem un 900 tūkstošiem. Skaits mainās katru dienu, bet tā ir maksimālā kapacitāte.”
Tāpat pēdējos gados olu ražošanai aktīvāk pievēršas arī nelielas saimniecības. Pārtikas un veterinārais dienests izsniedzis vairāk nekā 300 atļaujas olu tirgošanai nelielos apjomos. Šādas atļaujas nepieciešamas tiem, kas savu vistu izdētās olas vēlas pārdot, piemēram, tiešajā tirdzniecībā vai kādā zemnieku tirdziņā.
“Laukos, piemēram, cilvēki aizvien vairāk izņem PVD atļaujas olu tirdzniecībai nelielos apjomos,” skaidroja Vārna.
Viņa gan arī norādīja – iespējams, atļaujas tiek izņemtas vairāk tāpēc, ka patērētāji tādas pieprasa.
Lielāka uzmanība tiek pievērsta dējējvistu labturībai
Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta dējējvistu labturībai. Pieaug pieprasījums pēc brīvos apstākļos audzētu vistu olām, atsevišķi pārtikas ražošanas uzņēmumi pakāpeniski atsakās no sprostos audzētu vistu olu izmantošanas.
Tas mudina olu ražotājus investēt, apliecināja Rudīte Vārna no Pārtikas un veterinārā dienesta. “Pēdējos gados mūsu lielie tirgus spēlētāji pievērš uzmanību un būvē, rekonstruē vecus korpusus ar iespēju, ka vistas varētu turēt brīvībā vai kūtī,” viņa teica.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe uzskata – tas, ka sabiedriskās domas iespaidā ražotāji investē, ir apsveicami. Viņasprāt,
nav gan nekāda pamata domāt, ka pieprasījums pēc sprostos turētu vistu dētām olām tuvākajos gados ievērojami samazināsies.
“Tas tiešām ir raksturīgs pārtikušai un paēdušai sabiedrības daļai. Ļoti liela sabiedrības daļa ēd nepietiekamu pārtiku, slimo ar avitaminozi un citām slimībām, kuras izraisa kvalitatīvas pārtikas trūkums. Nekur tālu tas nav, tepat vien tas ir. Es domāju, ka ir jāapmierina abas sabiedrības daļas – tai, kurai pārtikas nepietiek, jāražo konvenciāla, lēta, kvalitatīva pārtika,” norādīja Gulbe.
Šogad, visticamāk, gaidāms gan gaļas, gan olu cenu pieaugums
Lielai daļai pircēju pats svarīgākais kritērijs, izvēloties pārtikas produktus, ir cena. Olu cenas pēdējos gados bijušas samērā stabilas, taču pārtikas produktu cenu eksperti brīdina – šogad, visticamāk, gaidāms gan gaļas, gan olu cenu pieaugums.
“Vistai barībā 90% ir graudi, un graudu cenas šajā sezonā ir uzkāpušas, un nevis par dažiem procentiem, bet par dažiem desmitiem procentu, līdz ar to būtisks resurss olu ražošanā ir kļuvis dārgāks,” skaidroja Gulbe.
Pieprasījums pēc olām jau ierasti pieaug ap Lieldienu laiku, taču cenu kāpumu šogad vēl neizjutīsim. Kā pastāstīja Gulbe, Lieldienās parasti olām ir akciju cenas, tāpēc cenas ir zemākas nekā ikdienā.
Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, mūsdienu dējējvistas ir krietni ražīgākas nekā vistas, ko Latvijā turēja iepriekšējā gadsimta 20. gados. Tolaik viena vista gadā izdējusi vidēji 102 olas, bet mūsdienās – jau 299 olas.
