Sevišķa aktivitāte manāma pēdējā pusgada laikā, kad novērots straujš reģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums. Tomēr, tāpat kā citus uzņēmumus, arī šos, Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi.
Sociālā uzņēmējdarbība pēdējā desmitgadē Latvijā ir aktivizējusies. Savukārt aprīlī Sociālā uzņēmuma likumam apritēja trešā gadadiena. Biznesa pamatmērķis ir darīt labu sabiedrībai.
Šobrīd Latvijā kopumā darbojas 187 sociālie uzņēmumi un to darbības veids ir visdažādākais. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa norādīja, ka šāds statuss uzņēmumam ir kā pievienotā vērtība.
"Domāju, ka bieži vien galvenā motivācija ir šī atšķirības zīme, ko sociālā uzņēmuma statuss iegūst.
Tas diezgan labi noder komunikācijā, stāstot par savu uzņēmumu, jo sociālā uzņēmējdarbība gan Latvijā, gan Eiropā kļūst par diezgan nozīmīgu darbošanās veidu. Otra motivācija viennozīmīgi ir dažādās iespējas, ko šis statuss iedod, piemēram, sadarbība ar pašvaldību. Pašvaldības var palīdzēt vairāk sociālajiem uzņēmumiem nekā jebkuram citam uzņēmumam," skaidroja Zeiļa.
Kā arī laba motivācija ir granti, kurus var saņemt, tāpat arī nodokļu atvieglojumi.
Ja runā par uzņēmējdarbības izplatību, tad aptuveni 40% sociālo uzņēmumu atrodas reģionos. Tomēr visvairāk tie ir Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 11% uzņēmumu atrodas Kurzemē, tad seko Zemgale, Vidzeme un vismazāk uzņēmumu ir Latgalē.
Labklājības ministrijas pārstāvis Juris Cebulis stāstīja, ka tieši pēdējā pusgadā uzņēmumi reģistrējas krietni straujāk. Iemesli varētu būt visdažādākie.
Tomēr Covid-19 krīze skāra arī sociālos uzņēmumus. Bet, tāpat kā citiem uzņēmējiem valstī, bija arī dažādi atbalsta pasākumi.
"Tie uzņēmumi, kas ir saņēmuši grantus, ja viņi griežas "Altum", piemēram, viņiem ir iespēja saņemt termiņa pagarinājumu. Jo par katru saņemto grantu uzņēmums ir apņēmies kaut ko izdarīt, sasniegt kaut kādus rezultātus," skaidroja Cebulis.
Autoskola nedzirdīgajiem un zinātnes popularizēšana
Santa Beitāne dibināja un vada sociālo uzņēmumu SIA "Mobilizing". Tā ir Latvijā, arī Baltijā vienīgā autoskola nedzirdīgajiem. Kopš 2018. gadā, kad notika pirmās apmācības, tajās piedalījušies jau vairāk nekā simts cilvēku.
Beitāne stāstīja, ka arī autoskolā Covid krīze atstāja savas pēdas: "Tomēr skatos cerīgi uz visu, un tagad atsākām [darbību]. Grūtības sagādāja online [tiešsaistes – no angļu val.] apmācība. Šajā gadījumā ļoti grūti ir pieslēgties vecāka gada gājuma cilvēkiem, un kur nu vēl ar dzirdes traucējumiem. Viņiem tās tehnoloģijas ir svešāka lieta un grūtāk apgūstama."
Savukārt Mārtiņš Gulbis pārstāv sociālo uzņēmumu "Laboratorium", kas nodarbojas ar zinātnes popularizēšanu bērniem un jauniešiem. Pandēmijas gadā par vislielāko mīnusu Gulbis minēja klātienes praktisko nodarbību trūkumu, tāpēc bija jāizlīdzas ar apmācībām tiešsaistē. Tomēr attālinātās mācības pavērušas iespēju zinātni apgūt arī skolēniem reģionos. Šobrīd šo iespēju izmanto apmēram 300 skolēnu, skaidroja Mārtiņš Gulbis.
"Pie mums ir pieteikušies skolēni no dažādām attālām pilsētām, kur nevarētu pie mums atbraukt fiziski uz vietas. Tas ir viennozīmīgi pluss. Otrs – mums ir parādījušies jauni novirzieni, kur attiecīgi skolēniem mēs palīdzam caur kursiem iemācīties pašus pamatus, sakārtot tās zināšanas, lai varētu pēc tam tiešām skolā saprast labāk, kas ir kas," stāstīja Gulbis.
Mācību centrs jau kaļ plānus vasarai. Ja valstī epidemioloģiskā situācija ļaus, tad tiks rīkotas nometnes.
