Pēckrīzes laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies teju par 60% - skaitļi un fakti

Pēdējo gadu laikā pakāpeniski samazinās bezdarbnieku skaits, pērn kopumā bez darba bija 9,9% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15-64 gadiem. Turklāt darba tirgū arvien vairāk atgriežas arī ilgstošie bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Proti, kopš 2010.gada, kad Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 92 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, to skaits ir sarucis teju par 60% - pērn sasniedzot nepilnus 40 tūkstošus.

Jāpiebilst, ka labāk darba tirgus izmaiņām spējušas pielāgoties sievietes. Viņu skaits ilgstošo bezdarbnieku rindās vienmēr ir bijis mazāks par vīriešu skaitu. Diemžēl tas nereti noticis uz pašu sieviešu pašreizējās un nākotnes materiālās labklājības rēķina. Viņas gatavas strādāt gan mazāk prestižos darbos, gan par zemāku atalgojumu.

Sievietes Latvijā nav gatavas uzņemties augstu risku, proti, 90,1% izvēlas strādāt algotu darbu un tikai 2,5% pašas ir darba devējas, kā arī 6,7% vēl ir pašnodarbinātās. Salīdzinoši - 84% vīriešu strādā algotu darbu, viņi ir arī aktīvāki darba devēji – 6,1% ir savs bizness un 8,9% ir pašnodarbinātie.

Sievietes vairāk izvēlas stabilitāti, lai arī darbs ir sliktāk apmaksāts. Proti, mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā strādā 16,7% sieviešu, kamēr vīriešu tikai 11%. Izglītības sistēmā strādā 14,8% sieviešu, vīriešu ir tikai - 3,2%, veselības aprūpē - 9,9% sieviešu un tikai 1,9% vīriešu. Ja sievietes vairāk izvēlas darbu tajos sektoros, kur iespēja saņemt stabilu atalgojumu no valsts, tad lielākais vīriešu īpatsvars atrodams tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība – 17,3% un būvniecība – 13,8%. Šīs nozares ir vairāk pakļautas tirgus svārstībām.

Sievietes daudz vairāk samierinās ar pieticīgu atalgojumu, tāpēc tām arī vieglāk bija atrast jaunu darba vietu pēckrīzes laikā, kad daudzi uzņēmēji nav gatavi maksāt agrāko atalgojumu.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati 2014.gadā (jaunāku datu pagaidām nav), līdz 285 eiro mēnesī saņēma 23,3% sieviešu un tikai 14,5% vīriešu. Savukārt atalgojumu no 700-1400 eiro mēnesī saņēma 17,2% vīriešu un tikai 9,6% sieviešu. Jāpiebilst, ka būvniecībā, kur darbu atrod daudzi vīrieši, ir vērojams arī būtisks ēnu ekonomikas īpatsvars – pat 40%. Tas liecina, ka praktiski vīriešu īpatsvars, kas saņem augstu atalgojumu, ir daudz lielāks, nekā to uzrāda oficiālā statistika.

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, jau šogad pieprasījums pēc būvniecībā strādājošajiem strauji palielināsies, jo pieaugs Eiropas Savienības fondu naudas pieejamība. Tiek lēsts, ka būvniecībā tuvākajos gados vajadzēs papildu ap septiņiem tūkstošiem strādājošo. Tā kā tradicionāli šajā nozarē strādā vairāk vīriešu, tas var būtiski samazināt arī ilgstošo vīriešu bezdarbnieku rindas. 

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti