Eiropas Parlaments vēlas ieviest pastiprinātus noteikumus, lai atjaunotu patērētāju uzticību pēc 2013.gada skandāla, kad pārtikas produktos Eiropas Savienībā tika atrasta zirga gaļa, kas sastāvā netika norādīta.
Rezolūcijā pieprasīts noradīt izcelsmes valsti gaļai, kas ir pārstrādātu produktu, piemēram, cīsiņu, pelmeņu vai saldētās picas sastāvā. Pašlaik izcelsmes valsts obligāti jānorāda tikai svaigai liellopu gaļai. Eiropas Komisija aicināta izstrādāt atbilstošas izmaiņas tiesību aktos.
Liberāļu eirodeputāte Anneli Jātenmaki no Somijas uzskata, ka prasība obligāti marķējumā norādīt dažādu veidu gaļas izcelsmi ir nepieciešama, lai novērstu vēl vienu skandālu: „Es domāju, ka pārtikas marķēšana ir vienīgais veids, kā sniegt patērētājiem pareizo informāciju. Tas ir jautājums par izcelsmes izsekojamību, uzticamību un patērētāju tiesībām, un arī kvalitāti.”
Jātenmaki kā piemēru min vīnu, kur izcelsme tiek norādīta, un retoriski jautā, kādēļ šādu prasību nevarētu piemērot pārtikai. Deputāti rezolūcijā uzsver, ka Eiropas Komisija savā ziņojumā 2013.gada beigās atzīst - vairāk nekā 90% respondentu uzskata, ka gaļas izcelsmes marķēšana pārstrādātos pārtikas produktos ir svarīga.
Tomēr vienlaikus uzsvērts, ka ar jaunajiem noteikumiem nedrīkstētu radīt nopietnus apgrūtinājumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Izcelsmes valsts obligātas norādīšanas pretinieki argumentē, ka tas nenovērstu krāpšanos un pārtikas industrijai radītu lielas izmaksas. Saskaņā ar jau minēto Eiropas Komisijas ziņojumu, pārtikas uzņēmumiem ekspluatācijas izmaksas varētu pieaugt pat līdz 50%.
Tomēr Eiropas Apvienoto kreiso frakcijas eirodeputāte Linna Boilana no Īrijas uzskata, ka šis ziņojums nav objektīvs un tajā atainota tikai industrijas pozīcija. Tādēļ viņa aicina uz padziļinātāku analīzi, lai noskaidrotu patiesās izmaksas.
Boilana norāda, ka Eiropas Komisijas ziņojumā paustais atšķiras no tā, ko atklājušas patērētāju aizsardzības organizācijas: „Daudzas patērētāju tiesību aģentūras, it īpaši viena Francijā, pētīja pārstrādātas liellopu gaļas izmaksas lazaņjā. Un viņi secināja, ka uz vienu lazaņjas iepakojumu izmaksas patērētajam patiesībā būtu pusotrs centrs. Tādēļ mums ir nepieciešams pienācīgs ziņojums. Nevis tikai tāds, kas industrijai jautā „vai tas jums maksās vairāk?”- jo mēs zinām, kāda būs atbilde.”
Ziņots, ka tā dēvētais zirga gaļas skandāls sākās 2013.gada sākumā, kad Īrijā pārtikas inspektori atrada zirga gaļu saldētos burgeros, kas bija marķēti kā liellopa burgeri. Vēlāk sekoja citi skandāli. Piemēram, mēnesi vēlāk Lielbritānijā tika atklāts, ka Francijas uzņēmuma piegādātā liellopa gaļas lazaņjā patiesībā gandrīz 100% bija zirga gaļa.
Notiekošais mudināja pastiprināt noteikumus, lai novērstu krāpšanās gadījumus, kad liellopu gaļas produktiem piejauc lētāko zirga gaļu, to nenorādot marķējumā.
