Lai gan Grieķijas bankas atkal vērušas savas durvis, vairāki ierobežojumi joprojām paliek spēkā. Ierobežojums no bankomātiem izņemt tikai 60 eiro dienā nomainītas 420 eiro limitu nedēļā. Spēkā palicis, piemēram, arī ierobežojums pārskaitīt naudu uz ārvalstīm.
„Spēkā paliek kapitāla kontrole un ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas izņemšanu, bet mēs ieejam jaunā stadijā, kura, kā mēs visi ceram, atgriezīs mūs normālā situācija,” pauda Grieķijas Banku asociācijas valdītājs Lukass Katseli.
Vienlaikus Grieķijā no pirmdienas paaugstināti nodokļi, saskaņā ar reformu paketi, ko pieprasīja aizdevēji apmaiņā pret trešo aizdevuma programmu.
Krietni palielināts pievienotās vērtības nodoklis: no 13% līdz 23%, un tas skāris vairumu preču un pakalpojumu. Savukārt nodoklis medikamentiem, grāmatām un avīzēm nedaudz samazināts no 6,5% līdz 6%.
Grieķijas bankas atvērtas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā nolēma palielināt grieķu bankām pieejamo ārkārtas finansējuma apmēru. Bet Eiropas Savienības valstis vienojās par īstermiņa tā dēvēto pārejas finansējumu Grieķijai septiņu miljardu eiro apmērā, lai tā spētu izpildīt esošās saistības. Gaidāms, ka līdz ar to valdība pirmdien spēs nokārtot saistības ar Eiropas Centrālo banku, kur pienācis atmaksas termiņš vecam parādam neaudz vairāk nekā četru miljardu eiro apmērā. Pārejais aizdevums ļaus atmaksāt jūnijā neatmaksātos parādus Starptautiskajam Valūtas fondam.
Bet sarunas par trešo aizdevuma programmu 86 miljardu eiro apmērā vēl tikai sākas un gaidāms, ka ilgs vairākas nedēļas. Cerams, ka tuvākajā laikā pirmo reizi vairāku mēnešu laikā Atēnas atgriezīsies starptautisko kreditoru - Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda - ekspertu komandas. To uzdevums būs detaļās un tehniski izstrādāt reformu paketi.
Galēji kreisās valdības premjeram Aleksim Cipram šonedēļ priekšā jauni izaicinājumi arī iekšpolitiski.
Trešdien Grieķijas parlamentā paredzēts viens balsojums, lai apstiprinātu vēl vienu reformu vilni, kas saistīts ar nākamo aizdevumu.
Jau pagājušajā trešdienā parlaments apstiprināja apjomīgu reformu paketi, kas bija priekšnoteikums, lai aizdevēji vispār sāktu detalizētas sarunas par nākamo aizdevumu. Tomēr Grieķijas parlaments to apstiprināja, tikai pateicoties opozīcijas balsīm. Paketi neatbalstīja ceturtā daļa deputātu no Cipra vadītās kreiso spēku apvienības „Syriza”, kas nāca pie varas ar solījumu izbeigt bargo taupības pasākumu politiku. Vēlāk tas noveda pie atsevišķām izmaiņām Ministru kabineta amatos.
Diskusijas nav beigušās arī par Grieķijas parādu restrukturizēšanu. Uz to aicinājušas Atēnas un Starptautiskais Valūtas fonds norādot, ka Grieķijas parāda milzīgais apjoms gluži vienkārši nav ilgspējīgs. Šobrīd tas ir 320 miljardi eiro jeb 175% no iekšzemes kopprodukta. Ar jauno aizdevuma programmu parāds sasniegtu 200% no IKP.
Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien atkārtoti noraidīja iespēju daļu parāda norakstīt. Tomēr intervijā televīzijā viņa norādīja, ka var apsvērt cita veida atvieglojumus, piemēram, parāda atmaksas termiņa pagarinājumu vai procentu likmju samazināšanu.
Ziņots, ka Grieķija ir lūgusi eirozonai piešķirt tai jau trešo aizdevumu. Pretī Grieķija ir gatava realizēt smagas reformas valsts pārvaldē, nodokļu un pensiju sfērā, kā arī citās jomās. Šo lēmumu ir akceptējis Grieķijas parlaments.
Taču tagad visām eirozonas dalībvalstīm jālemj, vai deleģēt savus pārstāvjus uz Eiropas institūcijām sarunām ar Grieķiju par jauna aizdevuma piešķiršanu. To jau paveikušas vairākas valstis, tostarp Somija, Vācija un arī Latvija.
Pēc tam, ja sarunas būs sekmīgas, katra eirozonas valsts jau varētu lemt par Grieķijas atbalstīšanu no Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļiem.
