Panorāma

Cer stiprināt sadarbību ar Ķīnu tranzīta nozarē

Panorāma

Panorāma

Saeima konceptuāli atbalsta 2017. gada budžetu

Pēc stundām garām debatēm Saeima pirmajā lasījumā apstiprina valsts budžetu

Pēc vairāk nekā septiņu ar pusi stundu garām debatēm Saeima pirmdien, 31.oktobrī,  apstiprināja valsts budžetu pirmajā lasījumā. Lai budžetu pilnībā pieņemtu, to nepieciešams apstiprināt vēl otrajā lasījumā, jo budžetu skatīs steidzamības kārtā divos lasījumos.

Budžetu pirmajā lasījumā apstiprināja 57 deputāti, savukārt pret iestājās 33 parlamentārieši.

Neviens deputāts neatturējās. Paredzams, ka otrajā lasījumā Saeimas deputāti budžetu izskatīs 23.novembrī.

Saeimas deputāti debatēs visvairāk skāra sociālos un nodokļu jautājumus, opozīcijai bieži vien norādot, ka sabiedrības nenodrošinātākā daļa un reģionos dzīvojošie var palikt vēl sociāli neaizsargātāki. Savukārt pozīcijas un valdības ministri budžeta projektu aizstāvēja, norādot, ka vairākas "smagās" nozares ir ieguvušas papildus finansējumu.

Atbalstu guva arī likumdošanas grozījumi, kuri, pēc pašu politiķu prognozēm, bija lielākie iespējamie klupšanas akmeņi budžetā – piemēram, grozījumi Izglītības likumā, kas paredz no darba atlaist nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus.

Kučinskis uzskaita nozares, kur finansējums audzis

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), aicinot deputātus atbalstīt valsts budžetu pirmajā lasījumā, norādīja, ka nākamgad būtisks finansējuma pieaugums ir paredzēts valsts aizsardzības spēju stiprināšanai -

aizsardzībai ir paredzēti 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat prioritātes nākamā gada budžetā ir izglītība, veselības aprūpe un demogrāfija.

Papildu finansējums paredzēts pedagogu darba samaksas modeļa realizēšanai, būtiski naudas līdzekļi plānoti profesionālajai izglītībai.  "Tas nodrošinās 8800 profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu par valsts budžeta līdzekļiem. Uzņēmēji gaida zinošus un ambiciozus darbiniekus," sacīja premjers.

Tāpat nākamā gada budžetā veselības aprūpes finansējums ir palielināts par 8,5%.

"Zinu, ka šis pieaugums daudziem šķiet nepietiekams, bet tas ir pirmais solis, kuru ir spērusi Veselības ministrija un valdība nozares reformēšanas virzienā," teica premjers.

Reizniece-Ozola: Solījumu pildīšanas budžets

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku ) savienība uzrunā deputātiem norādīja, ka

2017.gada valsts budžets ir solījumu pildīšanas budžets, kurā prioritātes ir izglītība, veselības aprūpe, kā arī iekšējā un ārējā drošība.

Ministre sacīja, ka nākamā gada budžeta izstrādes laikā revidēti ministriju tēriņi, kā rezultātā atrasti vairāki desmiti miljoni eiro un uzlabota ministriju darba efektivitāte. Tāpat sperti soļi pelēkās ekonomikas ierobežošanas virzienā.

Ministre arī uzsvēra, ka nākamgad nav plānots celt nevienu „lielo nodokli”.

Prasa atlikt OIK ieviešanu

Lai varētu apstiprināt nākamā gada valsts budžetu, Saeimai kopumā steidzamības kārtā ir jāapstiprina ar budžetu saistīti, 58 dažādu likumu grozījumi.

Tomēr gandrīz par visiem no grozījumiem deputātiem jau komisijās iepriekš bija izdevies vienoties par to, ka grozījumi skatāmi steidzamības kārtā, un tikai trīs likumu grozījumus atsevišķi deputāti aicināja no valsts budžeta paketes izslēgt,

uzskatot, ka šie grozījumi esot pārāk vāji sagatavoti.

Vieni no tiem bija grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem valdība ir iecerējusi pārskatīt elektroenerģijas ražotāju atbalsta jeb obligātās iepirkuma komponentes maksājumu sistēmu un samazināt maksājumu slogu lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Pret grozījumu tālāko virzību asi iebilda "Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš.

"Obligātā iepirkuma komponenti jūs varat mainīt tikai no 1.aprīļa. Tātad mums ir laiks līdz 1.aprīlim, lai mēs to varētu visu izdarīt!" sacīja Zariņš.

"Ja mēs tagad kaut ko mēģināsim mainīt agrāk, tad tik tiešām... tad jau būs ietekme uz budžetu, negatīva ietekme, jo visi tie, kuri bija rēķinājušies ar esošās komponentes apmēru un kuriem tagad tiks aprēķināta lielāka komponente, viņi varēs pamatoti vērsties pret valsti un piedzīt kompensācijas no budžeta – jau no valsts budžeta. Tas, ko mēs aicinām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē – Ekonomikas ministrijai izdarīt kārtīgi savu mājasdarbu. Ja viņš ir izdarīts, tad nekādas problēmas nav pieņemt šo lēmumu, šo likumprojektu normālā kārtībā, bez steidzamības," pauda Saeimas deputāts.

Savukārt partijas "Vienotība" deputāts Vilnis Ķirsis uzsvēra, ka obligātās iepirkuma komponentes reforma vairs nav atliekama, jo tas draud ar tālāku Latvijas apstrādes rūpniecības vājināšanos.

"Pārliksim nākošo gadu. Varam gaidīt aiznākušo gadu. Viens liels energopatērētājs – uzņēmums jau mums aizgāja pa skuju taku. Ir uzņēmumi, kas jau savas ražotnes taisa citās valstīs – ASV, ir, kas par to tikai runā. Varam droši gaidīt. Droši vien, ka vēl būs tādi," sacīja Ķirsis.

Vēl viens strīdīgs likumprojekts, kas paredz iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus, debates par steidzamības piešķiršanu tomēr neraisīja, un Saeimas vairākums atbalstīja tā izskatīšanu divos lasījumos.

No «šausmu un ciešanu budžeta» līdz «labam budžetam»

Daudzu deputātu runās, komentējot valsts budžeta projektu kopumā, dominēja sociālo jautājumu un nodokļu tematika.

Opozīcija norādīja, ka valdība budžeta projektā demonstrē to, ka tai nav izpratnes par valsts ilgtermiņa attīstību un ka tā grasās aizvien lielāku sociālo slogu uzlikt mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Vairāki opozīcijas politiķi arī pauda viedokli, ka valdošo partiju darbs pie to nosauktajām prioritātēm patiesībā ir paviršs. "Premjerministra kungam arī patīk lepoties ar aizsardzību, ka mēs esam piešķīruši lielus papildus līdzekļus mūsu nacionālajai drošībai. Bet tas, ko premjerministra kungs aizmirst, ka ne jau naudas iedošana tikai palīdz stiprināt aizsardzības spējas, bet arī pareiza šīs naudas iztērēšana un koordinācija starp dažādiem ministriem, ministrijām un dienestiem," sacīja Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.

"Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs kritiski vērtēja valdošo partiju īstenoto nodokļu politiku un norādīja – iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka valdība ir kļūdījusies, īstenojot tā saukto taupības politiku.

"Eiropas Komisijas un Latvijas valdības veiktās stingrās taupības politika neļaus valstij nepieciešamā apjomā uzsākt investīcijas infrastruktūrā, zinātnē, izglītībā un samilzušo demogrāfijas izaicinājumu risināšanā," sacīja Pimenovs.

"Šī politika kalpo Eiropas ekonomiski attīstīto eksportētājvalstu dominances nostiprināšanai un banku stabilizācijai, nevis darbavietu radīšanai un reālās ekonomikas attīstībai. Uzliktie stingrie budžeta deficīta ierobežojumi nes tāpat kā visai eirozonai ekonomikas stagnāciju, bet Latvijas iedzīvotājiem – arī nabadzību un emigrāciju," norādīja Saeimas opozīcijas deputāts.

Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība) pārmeta valdībai minimālās algas palielināšanu par 10 eiro, jo tas uzliks vēl lielāku slogu reģionu mazajiem uzņēmumiem. Viņš arī kritizēja VID reģionālo nodaļu pārveidošanu par iecirkņiem, vēl vairāk valsts pārvaldi pārnesot uz Rīgu.

Visbeidzot, Artuss Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts) budžeta projektu nosauca par "šausmu un ciešanu budžetu". Laikā, kamēr aug cenas, "aug arī cilvēku izmisums", jo valdība ir nolēmusi ieņēmumus palielināt "nospiežot nodokļu maksātāju uz ceļiem".

Taču koalīcijas deputāti budžetu atbalstīja un norādīja - lai arī tas nav ideāls, tomēr daudzas lietas ir izdevies paveikt.

Piemēram, Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) pauda, ka dažādiem ģimenes pabalstiem ir paredzēti 20 miljoni eiro vairāk nekā iepriekš. Līdzīgās domās bija arī Atis Lejiņš ("Vienotība"), teikdams, ka "demogrāfija iet uz augšu". "Es domāju, ka budžets ir labs," sakot, ka budžeta apjoms ir ievērojami audzis. Uz repliku par to, ka reformas valstī norit smagas, viņš atteica: "Sakiet, man vienu zemi pasaulē, kur reformas notiek bez ciešanām?"

Kučinskis kritiku uztvēra mierīgi un solīja, ka konstruktīvi un pamatoti opozīcijas ierosinājumi netiks atstāti bez ievērības. "Mēs šodien respektējam arī šajā gadā to, ko parasti jūs nācāt un ko opozīcija pārmet: “Mums nebija laika iepazīties! Mēs nevarējām redzēt!” Tādas sūdzības nebija. Visi jau šobrīd ir redzējuši budžetu. Ja būs konstruktīvi priekšlikumi, kas kaut ko uzlabo, kuriem ir reāli avoti un kas dod kopēju mūsu attīstībai pienesumu, mēs tos izskatīsim ar visu rūpību, neskatoties no kurienes viņa ir nākusi," solīja premjers.

Jau ziņots, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro jeb nepilniem 9% lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro jeb 8,9% lielāki nekā šogad.

Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no IKP. Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP. Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.

Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.

Saistītie raksti
9 komentāri
Pārdošanas menedžeris
Kamēr kāds kārtīgi nesāks sekot līdzi, kā tiek tērēti valsts un pašvaldību līdzekļi tikmēr nekādus uzplaukumus gaidīt jau nevaram. Cik sirmām tantēm no domes neesmu pārdevis datorus pa 2000 euro gabalā, kurus iegādājas, jo patīk krāsa. Paši, kad tiekam pie siles, tad jau arī grābjam cik varam, tas jau LV dabā (es arī neesmu izņēmums) Tikai atšķirība tāda, ka es nebrīnos kāpēc viss ir tā, kā tas ir
veletājs
Mūsējie laj noturētos krēslos jebko apstiprinās.
Par jūsējiem
šaubu nav. Krievija ir un paliek Krievija.
polis
tādā zirgā pie budžeta dalīšanas kā šogad ZZS bija vēl tikai 1990tajos. negribu to laiku atpakaļ.
Tanta
Artuss Kaimiņš nav LRA partijā, bet gan KPV. LV,žurnālists brāķis un drošs, ka raksts arī nepareizi attainots!
gaida rimeika
Kur palika mans komentārs?
Vidis
Savtīgā, amorālā jaunbagātnieku elite varu sagrābusi un caur Saeimu jau to neatdos. No Miervalda Birzes dienasgrāmatas 1995. gada 11. martā.
kolhoza galvenais grāmatvedis
Kolhozā vienmēr bija alternatīva - vai nu piekrāp brigadieri vai dabū pa purnu no agronoma. Mums tagad arī vajadzēja alternatīvu - ja no reģioniem aizvāc slimnīcas un poliklīnikas lai atļauj eitanāziju!
Dace
Ļoti skumji, bet tā ir. Mums pašiem ģimenē vecs cilvēks ar daudzām problēmām un diemžēl bieži nākas domāt, vai nav ātrie jāsauc un diemžēl, bieži arī nākas vest uz slimmnīcu, bet... līdz tuvākajai slimnīcai ir 70km un tai pašai reputācija ne visai... Tālāk jau vairs tikai Rīga. Un pašiem transporta arī nav... Sāk jau rokas nolaisties ar šīs valsts politiku. Vismaz atļautu aiziet mierā, gandrīz vai jāsaka.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti