Pēc sešiem sarunu gadiem ES un Kanāda vienojas par brīvās tirdzniecības līgumu

Eiropas Savienība (ES) un Kanāda ir spērušas vēl vienu soli, lai noslēgtu brīvās tirdzniecības līgumu. Par to šonedēļ paziņoja Briseles un Otavas pārstāvji. Ratifikācijas gadījumā šī būs pirmā vienošanās, kas ietver jaunus ārvalstu investoru strīdu izšķiršanas noteikumus. Kā zināms, tieši bailes no tā, ka ārvalstu korporācijas var izmantot šādus līgumus, lai apšaubītu Eiropas valstu pieņemtos likumus, izsauc sabiedrībā lielu pretestību pret līdzīgu vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Pēc vairāk nekā sešiem sarunu gadiem Brisele un Otava beidzot varēja vienoties par visiem jautājumiem, kas skar topošo brīvās tirdzniecības līgumu starp Kanādu un Eiropas Savienību. Lai gan abas puses paziņoja par sarunu noslēgšanu vēl 2014. gadā, pēdējās domstarpības tika novērstas vien tagad. Šī kavēšanās bija saistīta ar Briseles vēlmi iekļaut līgumā striktākas prasības ārzemju investoru un valdību strīdu izšķiršanas gadījumiem. Tas ir saistīts ar sabiedrības protestiem pret līdzīgu līgumu ar ASV.

Jaunā Kanādas valdība bija gatava piekrist šim izmaiņām, pasvītroja tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma:

“Mēs esam spējuši iekļaut skaidrāku formulējumu, kas atrunā valstu tiesības pieņemt tādus likumus, kādus viņi uzskata par vajadzīgiem. Pagaidu investīciju strīdu tribunāls ir aizstāts ar pastāvīgu tiesu, kurā tiesneši tiks nozīmēti jau laikus. Viņiem būs saistošas augstas ētikas prasības. Šiem tiesnešiem tiks liegts būt par advokātiem vai ekspertiem citos investīciju strīdos, lai nodrošinātu viņu neatkarību. Esam izveidojuši arī apelācijas mehānismu un apņēmušies strādāt pie starptautiskās investīciju tiesas izveides.”

Kā zināms, Eiropā daudzi iedzīvotāji baidās no tā, ka šādi brīvās tirdzniecības līgumi var dot starptautiskām korporācijām tiesības apšaubīt dažādu valstu likumus veselības, vides aizsardzības un citās jomās. Tādēļ Brisele ir ieguldījusi daudz enerģijas, lai pilnveidotu ārvalstu investoru strīdu izskatīšanas kārtību, sašaurinot to jautājumu loku, ar kādiem investori var vērsties pret valsti.

Tas pat izsauca šaubas Kanādā par to, vai viņu investoru intereses tiks pilnībā pasargātas. Tomēr Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministre Kristija Frīlanda mierina, ka bažām neesot pamata.

“Esmu pilnīgi pārliecināta, ka Kanādas investoru un uzņēmēju tiesības tiks pilnvērtīgi aizsargātas šī līguma ietvaros. Es vēlos pasvītrot, ka mēs slēdzam līgumu ar Eiropas Savienību, kas apvieno demokrātiskas valstis, kuru morālās vērtības pilnībā sakrīt ar mūsējām. Tādēļ esmu pārliecināta, ka Kanādas uzņēmēji atbalstīs šo līgumu un tiks labi pasargāti tā ietvaros,” norāda Frīlanda

Drīzumā brīvās tirdzniecības līgums starp Kanādu un Eiropu nonāks Eiropas Parlamentā. Tur par šī dokumenta virzību atbild Latvijas eiroparlamentārietis Artis Pabriks no “Vienotības”.

“Jā, tuvākajā laikā arī es dodos uz Otavu. Man bija nesen saruna ar Kanādas tirdzniecības ministri, kura, starp citu, labi pazīst Latviju un Rīgu. Viņa ir vairākkārt bijusi pie mums Rīgā, arī privātā kārtā. Izskatās, ka pašreiz mēs varētu apgalvot, ka nav vairs nekādu pretrunu, pirmkārt, starp Kanādu un Eiropas Savienību šī līguma sakarā. Un, otrām kārtam, ir mazināta kreiso spēku opozīcija gan Eiropas Parlamentā, gan dalībvalstīs pret šī līguma noslēgšanu,” skaidro Pabriks.

Viņš ir pārliecināts, ka muitas tarifu atcelšana un citu tirdzniecības barjeru likvidēšana, ko paredz līgums ar Kanādu, dos iespēju iegūt arī Latvijai, lai gan daudz kas ir uzņēmēju rokās. Šī vienošanās paredz atcelt 99% muitas nodevu, kas Eiropai kopumā ļaus ietaupīt 407 miljonus eiro gadā tikai uz nodevām vien.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti