Rīta intervija

Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope par mātes un bērna veselības plānu

Rīta intervija

Saeimas izglītības komisijas vadītājs Aldis Adamovičs par grozījumiem Izglītības likumā

AIP vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska par Ārvalstu investoru padomes sanākšanu

Pēc satricinājumiem banku sektorā investori interesējoties par ieguldījumu drošību

Pēc satricinājumiem Latvijas banku sektorā ārvalstu investori vēlas redzēt konkrētu valdības rīcības plānu cīņai ar naudas atmazgāšanu, lai varētu būtu droši par savām investīcijām, un  šādus jautājumus jau uzdeva kāds nozīmīgs investors, kas apsver ienākšanu Latvijā, intervijā LTV “Rīta panorāma” atzina Ārvalstu investoru padomes vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.  

Viņa sacīja, ka investori sagaida no valdības pārdomātu rīcību, lai risinātu naudas atmazgāšanas problēmas un pašas problēmas sakni - valsts iestāžu spēju sadarboties savā starpā.  

Elksniņa-Zaščirinska atklāja, ka pēc banku sektora reputācijas krīzes vairāki investori jautājuši par šiem notikumiem, un viens interesējās, vai jāturpina ieguldīt Latvijā.

Bet vēl kāds investors interesējies, jo pašlaik viņam jāpieņem lēmums par labu Latvijai vai citai investīciju vietai. Lēmums vēl nav pieņemts, bet “mēs runājam par lieliem cipariem”, atzina investoru padomes vadītāja.

Viņa intervijā Latvijas Radio atzina, ka ekonomisko noziegumu apkarošanā Latvijai vēl tāls ceļš ejams, valdībai jādomā, kāda būs stratēģija, un to nevar izdomāt tikai policija vai Tieslietu ministrija, tai jābūt visaptverošai sistēmai. Turklāt ekonomiskie noziegumi ir starptautiski un jāsadarbojas arī ar ārvalstu struktūrām.  

Investori no valdības sagaida skaidru komunikāciju par to, kāds būs darbības plāns, kādi mērķi, kādas darbības, ko gribam nodrošināt.  Elksniņa-Zaščirinska atzina, ka arī problēmas maksātnespējas procesu jomā, par ko investoru padome iepriekš runāja ļoti daudz, saistītas ar spējām izmeklēt un saukt pie atbildības par nelikumībām.   

Viņa arī piebilda, ka investori bieži vien kritizē valdību tieši tāpēc, ka tic, ka var izdarīt labāk.

KONTEKSTS:

Par nepieciešamību ierobežot čaulas kompāniju un nerezidentu apkalpošanu un stiprināt cīņu ar naudas atmazgāšanu sāka runāt pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojuma par “ABLV Bank” iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu, pēc kura bankai sākās grūtības un tā nolēma pašlikvidēties, un FinCEN pārstāvju vizītes Latvijā.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš atzina, ka atteikšanās no čaulas kompānijām ietekmēs banku darbu un Latvijas ekonomiku, bet “mēs to pārdzīvosim”, jo, pēc pašreizējām teorētiskām aplēsēm, notikumu banku sektorā ietekme varētu būt aptuveni 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti