Pēc plūdiem un lietavām daudzviet Kurzemē prognozē rapšu sējumu iznīkšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc plūdiem un lietavām daudzviet Kurzemē prognozē rapšu sējumu iznīkšanu. Rapši ir jutīgākā kultūra, tāpēc ūdenī sāksies pūšanas process, kam sekas būs neatgriezeniskas. Kurzemē, kur sniega daudzums bijis mazāks, rapšu sējumus šogad kā barību izmantojuši arī meža dzīvnieki, līdz ar to zemnieki un augu speciālisti prognozē ražas zaudējumus. 

Pēc plūdiem un lietavām Kurzemē prognozē rapšu sējumu iznīkšanu
00:00 / 05:21
Lejuplādēt

"Lietus, lietus un lietus… pārliekais mitrums; mēs redzam, ka palienu pļavas un zemās vietas ir applūdušas, upes iet ārā no krastiem, visi mazie grāvīši, braucot uz Nīcas pusi, pilni ar ūdeni līdz malām. Zeme ir pilna, vairs nespēj uzsūkt, ir mitruma pārpilnība," tā situāciju Kurzemē raksturo Lauku konsultāciju centra (LKC) Saldus konsultāciju biroja augkopības konsultante Vita Cielava.

Vērojot applūdušos labības laukus, esot pilnīgi skaidrs, ka lauksaimniekiem, kuri iesējuši rapsi, šogad būs ievērojami ražas zudumi.

"Rapsim nepatīk, ka tam visu laiku kājas ir ūdenī, tagad mitruma ir jau pārāk daudz. Kādi lauki būs jāpārsēj, būs iznīkuši diemžēl. Nokrišņu daudzums ir ļoti liels, drenējuma sistēmas [ūdeni] nespēj novadīt. Pāris dienās, protams, noiet, bet vienalga rapsis ir viens jutīgākajiem, kam nepatīk mitrums. Nedēļas beigās vēl salu sola, kas tad būs?! Lauki ir slapji, ūdens ir. Ja sasals un tas, kas būs izdzīvojis, vai arī tam saknes nebūs norautas?" spriež LKC pārstāve.

Augkopības speciāliste skaidro, kāpēc tieši rapsi mitrums ietekmē visvairāk: "Rapsim ir mietsakne, vienmēr, līdzko sāk pūt, to nevar apturēt, tas ir kā sērkociņš, ko uzšķiļam, kā ugunsgrēks aiziet. Nav sakņu sistēmas, nav auga."

Rapšu lauki daudzviet guļ dubļu un ūdens peļķēs, tāda aina redzama Durbes novadā. Pieredzējušais zemnieks Ēriks Putra atklāj, ka šogad rapsis iesēts lielās platībās, aptuveni 500 hektāros. Laika apstākļi šogad tiem nebūs labvēlīgi.

"Tik daudz ūdens, kā ir šogad, laikam nav bijis sen. Janvārī, februārī, nu tiešām ļoti daudz. Šī ir jau ceturtā reize, kad ūdens peļķes noskrien no laukiem un veidojas atkal no jauna.

Kur ir ielejas, tur ir peļķes, un rapsim tas nepatīk. Rapsis ir pirmais, kurš mitrumā aiziet bojā," atzīst zemnieks.

Ja reiz rapsis aizies postā, zemnieks no Durbes novada tos neplāno pārsēt, tas neattaisnojoties. Labi redzams, ka rapšu lapas ir apgrauztas un no tām maz kas palicis pāri, tas savukārt ir meža dzīvnieku darbs, stāsta zemnieks.

"Zeme šogad nebija sasalusi, ļoti daudz arī meža zvēri papostījuši. Tagad vēl slapjums, postījumi būs ievērojami. Meža zvēru ir daudz, pašiem ir mednieku kolektīvs, bet vienalga ir daudz. Pārziemošana būs problemātiska."

Ēriks Putra savus sējumus neapdrošina, jo šāda "greznība" pagaidām Latvijā zemniekiem neesot izdevīga.

Pagājušā gadā bijusi rapsim laba cena, tāpēc daudzi arī šogad rapsi sējuši lielās platībās, šoreiz tas var neattaisnoties.

"Par to rapsi esmu apdrošinātājiem daudz vairāk samaksājis. Pašreiz tas ir par dārgu. Es apdrošināšu sējumus tad, kad tā būs obligāta visiem, tas ir par dārgu, lai riskētu," norāda Putra.

Zemniekam sējumi atrodas arī Vārtājas upes apkārtnē, tur šobrīd mazā upīte ir pilnībā izgājusi no krastiem un pārvērtusies par iespaidīgu ezeru, pārpludinot arī lauksaimniecības platības. Tur par upi liecina tikai nosaukums un tecējuma virziens, viss ir pārplūdis iespaidīgās platībās.

"Tas, ko mēs te redzam, tas ir ārprāts. Tik lielu nokrišņu daudzumu es neesmu pieredzējis, kaut arī upes pārplūst katru gadu. [Zemnieki] cenšas pielāgoties un tādās vietās nesēj, lai nenoplūst. Te arī sēs varbūt tikai pavasarī. Situācija zemniekiem ir smaga, nav zināms, kad varēs uzbraukt un uzsēt minerālmēslus," stāsta Gaviezes un Grobiņas pagastu apvienotās pārvaldes vadītājs Jānis Cipriķis.

Sazinoties ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadību, Latvijas Radio izdevās noskaidrot, ka, neraugoties uz daudzām applūdušām teritorijām, kritiska situācija kopumā nav izveidojusies. Ūdens līmenis ievērojumi cēlies pie Liepājas ezera un citviet Kurzemē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti