Tās pat būtu gatavas iztikt bez tieša atbalsta, pilnībā uzņemoties aizņēmuma atdošanu. Par kredītu griestu atvēršanu tuvākajā laikā varētu lemt valdība.
Pagājušajā gadā pašvaldības savas aizņemšanās iespējas Valsts kasē izsmēla jau aprīlī, un no jauna domes pie naudas varēja tikt, ja aizņemto naudu kasē atlika citas.
Valsts ierobežoja pašvaldību iespējas aizņemties, lai disciplinētu mūsu fiskālo telpu, tāpēc virkne vietvaru un desmitiem projektu palika bez iespējas tikt īstenotiem.
Tagad, kad Eiropas Komisija dalībvalstīm ir atļāvusi vaļīgāku pieeju budžetu lietām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau gatavojas pēc principa “kas pirmais nāk ar gatavu projektu, tas dabū naudu” pašvaldībām iedot 200 miljonus eiro, Pierīgas pašvaldības atgādina par saviem neīstenotajiem projektiem.
Piemēram, Mārupes novadā vairākas attīstības lietas startu gaida jau no pērnā rudens, stāstīja mērs Mārtiņš Bojārs no Zaļo un Zemnieku savienības.
Mārupē iedzīvotāji grib dzīvot sakārtotā vidē, un mēs pie šī jautājuma strādājam, mums ir noslēguma fāzē ielu pārbūves projekti par 1,7 miljoniem eiro, un pašvaldība jau lūgusi konkursu dalībniekiem pagarināt piedāvājumus, bet tagad šie iepirkumi visi būs jāatceļ un jāsāk no jauna, stāstīja Bojārs.
Pašvaldība arī plānoja celt jaunu bērnudārzu, kam nepieciešami nepilni 12 miljoni eiro. Labākajā gadījumā Mārupe varētu dabūt nepilnu pusi no bērnudārza izmaksām, taču, kaut arī iepirkums sen noslēgts un būvniecība varētu sākties, nozares ministrija tās projektu vērtēšot vēl visu maiju.
Mārupes pašvaldība ir gatava aizņemties Valsts kasē, ja vien tas būs iespējams.
Līdzīga situācija arī citviet Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits aug, līdz ar to ceļi nolietojas straujāk, bet ar jaunu bērnudārzu un skolu celtniecību pašvaldības netiek līdzi.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un Zemnieku savienības stāstīja, ka pašvaldība būtu gatava sildīt ekonomiku, lai arī skaidrs, ka gada vidū būs jāpārskata budžets un, iespējams, kādas pozīcijas būs jāmazina, taču deputāti vienojās nemazināt ieguldījumus būvniecībā un infrastruktūrā.
“Mums pašiem par savu naudu šogad iespējams salabot tikai trīs ceļu posmus, kas ir smieklīgi maz. Mēs katru gadu ņēmām aizņēmumu Valsts kasē vismaz par 1,5 miljoniem eiro un ieguldījām ceļu infrastruktūrā. Mums Pierīga ceļi nolietojas daudz ātrāk,” skaidroja Mieriņa.
Vēl tiešāk runā Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs un Ādažu mērs Māris Sprindžuks no Latvijas Reģionu apvienības. Viņš uzsver – ja reiz valdība ir tikusi pie iespējas krīzes seku mazināšanai aizņemties līdz pat četriem miljardiem eiro, daļu naudas vajadzētu nevis, kā viņš saka, noēst pabalstos un citos tēriņos bez atdeves nākotnē, bet ieguldīt attīstības lietās.
Viņaprāt, pašvaldību projekti jāvērtē pēc svarīguma, nepieciešamības pakalpojumu nodrošināšanai, jo, iespējams, ir parku un strūklaku projekti, kuri ir forši, bet šobrīd nav tik būtiski no pakalpojumu pieejamības vai ekonomikas sildīšanas viedokļa.
Finanšu ministra un “Jaunās Vienotības” politiķa Jāņa Reira vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam ir vienojusies, ka gan par reģionālās attīstības ministrijas rosinātajiem pārdalāmajiem 200 miljoniem, gan pašvaldību aicinājumu atvērt aizņemšanās griestus spriedīs nākampirmdien, skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Aizņemšanās iespēju padarīšanu vaļīgāku pašvaldības pārrunājušas arī ar premjeru Krišjāni Kariņu no “Jaunās Vienotības”. Viņš apliecinājis, ka tas varētu būt viens no efektīviem veidiem ekonomikas sildīšanai.
KONTEKSTS:
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz reģistrēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, no 12. marta līdz 12. maijam izsludināta ārkārtējā situācija.
