Pēc pašvaldību apvienošanās lielāka neziņa par algām un pabalstiem, nevis iesākto projektu nākotni

Teritoriālā reforma, pēc kuras nu jau trīs mēnešus daudzi novadi apvienoti un daudzviet mainījusies arī politiskā vadība, nav būtiski ietekmējusi iepriekšējo domju iesāktos būvniecības projektus. Dažas jaunās vietvaras gan atteikušās no valsts aizdevumiem, un vēl dažviet uzņēmējiem nācies pacīnīties par rēķinu apmaksu, taču lielu politisku kolīziju šajā ziņā nav. Tieši pretēji – pašvaldības esot gatavas īstenot jaunus un lielus infrastruktūras attīstības plānus.

Dalot novadu, izveidoja sadarbības līgumu

Pēc pašvaldību apvienošanās lielāka neziņa par algām un pabalstiem, nevis iesākto projektu nākotniEdgars Kupčs

Jaunajā Siguldas novadā kopš jūlija ietilpst arī Inčukalna novads. Savukārt Vangažu pilsēta, kas līdz novadu reformai bija Inčukalna novadā, pēc Saeimas lēmuma nu pievienota Ropažu novadam. Tādā reformas karuselī kādu laiku savā ziņā cietēja lomā bija uzņēmēji, ko darbiem iepriekš nolīga Inčukalna novads, bet vasaras otrajā pusē par tiem jāmaksā bija jau citiem diviem novadiem.

Siguldas novada pašvaldības izpilddirektore Jeļena Zarandija, uzskaitot nupat pabeigtos lielākos jaunā novada objektus, par maksāšanas problēmām sakās gan neko nezinām. “Inčukalnā un Ropažos tie ir pārsvarā tādi objekti kā skolas, skolu, bērnudārzu, kultūras nama, administrācijas ēkas remontdarbi. Īpaši lielu, milzīgu objektu nav bijis. Varbūt kādas ielas tika remontētas. (..) Arī dalot Inčukalna novada pašvaldību – Vangaži Ropažiem, daļa Siguldai – arī mūsu starpā, starp pašvaldībām ir sadarbības līgums, uz kura pamata mēs veicam visus norēķinus,” pastāstīja Zarandija.

Izpilddirektore atzina, ka

avansa maksājumi Vangažiem vasarā kavējušies, taču tur nav bijis runas par lielām naudas summām.

Jeļena Zarandija prognozēja, ka vismaz līdz gada beigām, kad sāks strādāt jau ar jaunpieņemtajiem jauno novadu budžetiem, problēmas gan vēl var atklāties. “Tā ir ļoti liela reforma. Kad apvienojas četras pašvaldības, tik daudz darbinieku un viena no tām pašvaldībām dalās, tas ir sarežģīti. Sarežģīti visiem darbiniekiem. Viņiem ir dubultā slodze visu pārbaudīt. Darbs ir divkāršojies. Domāju – tas ir visās pašvaldībās. Šogad mums vēl jāpielīdzina visi gali, un tad mēs sāksim gatavot jaunu budžetu, tāmes. Ceram, ka nākamais periods būs vieglāks mums visiem,” piebilda Zarandija.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs nav dzirdējis par gadījumiem, kad pie varas nākusī jaunā novada politiskā vadība strauji pārskatītu prioritātes un pateiktu “nē” kādiem iesāktiem lieliem projektiem. “Tieši otrādi – ir informācija, ka šādos gadījumos katrā reģionā tiek izskatīti varianti, ja apvienošanās var ietekmēt kādus esošos līgumus, iekšēji pašvaldībās vienojas un būvnieks tiek informēts, kādā veidā notiek dokumentu saskaņošana un darbu apmaksa,” zināja stāstīt Grinbergs.

Mudina netaupīt uz darbiniekiem

Būvnieki arī aicina jaunās vietvaras nesteigties ar darbinieku atlaišanu. “Lai ar šo darba apjomu tiek galā. Ja kādā reģionā bija trīs būvvaldes un tagad apvienojās zem vienas pašvaldības – ir viena būvvalde –, tad šie darbi saplusojas kopā. To mazāk nekļūst. Būvniekus tas varētu skart: ja kādā pašvaldībā šiem jautājumiem ir nepietiekami profesionāla pieeja, tad kādi procesi varētu vienkārši iestrēgt,” sacīja Grinbergs.

Arī Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norādīja, ka reģionālās reformas gaitā tās ieviesēju solīto ietaupījumu nebūs. Vēl vairāk – ja darbinieku algas un pabalsti iedzīvotājiem jāpielīdzina augstākajiem, bet tarifi jāmazina līdz zemākajiem, sanāk papildu izdevumi un robi budžetos.

Jaunās domes arī gribot sākt jaunus projektus. “Pieprasījums pēc investīcijām aug augumā. Neatkarīgi no tā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar aizdevumiem palīdz ātras gatavības projektus sakārtot, tomēr tajā sadaļā, kas attiecas uz pašvaldību autoceļiem, tranzītielām, tiltiem, nepieciešamība ir vairāk nekā simt miljoni. Gandrīz katrā nozarē ir problēmas, kur vajadzības un prasības pieaug,” sacīja Salmiņš.

Iespējams, ar iesākto projektu pārņemšanu šajā reformā gājis vieglāk, jo atbildīgā ministrija vēl krietni pirms tās lika jaunveidojamo novadu mēriem kopīgi lemt, kam naudu tērēt. Un drīzumā pašvaldības naudu noteikti prasīs būtiski vairāk kaut vai tāpēc, ka Valsts kontroles revidenti nāks klajā ar ziņojumu, ka lielā daļā pašvaldību steidzami jāsakārto bīstamā stāvoklī novesti tilti.

KONTEKSTS:

2021. gada jūlijā Latvijā spēkā stājās jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums, kas nozīmē, ka 119 pašvaldību vietā izveidotas 43. Novadu reformas ieviešana tika saskaņota ar kārtējām pašvaldību vēlēšanām, kurās iedzīvotāji balsoja atbilstoši jaunajām novadu robežām. Tiesa, vēlēšanas notika 40 pašvaldībās, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt