Aktuāli

Spānijas valdība pārņem kontroli pār Kataloniju; atlaidīs no amata reģiona līderus

Aktuāli

Radošo personu likums - 2018.gada budžeta "karstais kartupelis"

Pēc nākamā gada aizsardzības budžets strauji vairs netiks palielināts

Pēc nākamā gada aizsardzības budžets vairs netiks strauji palielināts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Nākamgad Latvijas aizsardzības budžets sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, beidzot pildot NATO partneriem doto solījumu. Kopumā aizsardzībai nākamgad atvēlēti 576 miljoni eiro, kas ir par 126 miljoniem vairāk nekā šogad. Turpmāk gan aizsardzības budžetu vairs nav plānots palielināt tik strauji. Šobrīd aizsardzības jomā galvenās prioritātes ir Ādažu militārās bāzes un bruņoto spēku kaujas spēju attīstīšana.

''Tas ir tiešām milzīgs pieaugums. Tas ir liels izaicinājums mums, jo cilvēku skaits sistēmā nav mainījies,'' - pirms nākamā gada valsts budžeta skatīšanas Saeimā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis no Zaļo un zemnieku savienības par naudas pieaugumu valsts drošībai stāsta Saeimas Aizsardzības komisijas deputātiem. Ministrs uzsver, ka līdz nākamā gada beigām visi zemessargi tiks pie jauna ekipējuma, un gandrīz jau nokomplektēta ir jaunā bruņoto spēku apakšvienība Latgalē. Naudas pieaugumu aizsardzībai atzinīgi vērtē arī opozīcijā esošās „Saskaņas” deputāts Jānis Ādamsons:

"Parādīsies iespēja, ka uz 2020. gadu, iespējams, pat uz 2019. gadu, karavīri saņems nepieciešamo ekipējumu.

Ir runa gan par ķiverēm, gan par bruņu vestēm. Nožēlojami, ka 30 gadu laikā to nevarēja izdarīt, un tas budžets no Aizsardzības ministrijas tika trallināts pa labi un pa kreisi.''

Gandrīz 80% aizsardzības finansējuma nonāks tieši Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Atšķirībā no citām nozarēm armijā attīstības dokumentus raksta daudziem gadiem uz priekšu. Pērnā gada rudenī valdībā apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns līdz 2028. gadam, saka Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis no ''Vienotības'':

''Svarīgākais manā skatījumā ir turēties pie šī plāna, jo arī iepriekš tāds ir bijis, bet krīzes apstākļos viņš vienkārši netika pildīts. Mēs nevarējām iegādāties to, kas bija nepieciešams. Knapi apmaksājām, piemēram, patruļkuģus, kurus bijām sākuši būvēt paši.''

 

Nākamgad plānots saņemt visas 47 no Austrijas iepirktās pašgājējhaubiču sistēmas, kas parastam vērotājam no malas izskatās pēc tankiem. Ieroči ir domāti mērķiem, kuriem priekšā ir šķēršļi. Tuvākajos gados plānots arī palielināt zemessargu skaitu līdz 13 000. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 8000 zemessargu.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis prognozē, ka jaunus cilvēkus piesaistīt bruņotajiem spēkiem nebūs viegli:

''Šis laikam būs tas sarežģītākais uzdevums mums, jo mēs zinām, kāda ir demogrāfiskā situācija valstī. Ir diezgan sarežģīti arī mums konkurēt ar civilo sektoru. Bet es redzu, ka mums diezgan veiksmīgi tas izdodas. Palīdzība likumdošanas ziņā ir arī radījusi to, ka 56 virsnieki ir atgriezušies mums bruņotajos spēkos un turpina savas gaitas, tādā veidā palīdzot un stiprinot mūsu aizsardzību un drošību.''

Ambiciozi plāni ministrijai ir Ādažu militārajā bāzē, kurā uzturas NATO bataljona kaujas grupa. Par 13 miljoniem eiro nākamgad plānots pabeigt rotu atbalsta, tehnikas un konteineru izvietošanas laukumu un ēku.

Vēl tehnikas izvietošanai 5,3 miljoni eiro atvēlēti autoparka novietņu rekonstrukcijai. Nākamajos divos gados plānots pabeigt divas jaunas kazarmas. Katrā būs vieta 450 karavīriem. Ministrija bāzē arī iecerējusi būvēt pamatīgu sporta kompleksu. Tajā būs rokasbumbas laukums un divi basketbola laukumi, publisko nodarbību zāle, trīs trenažieru zāles, klintīs kāpšanas siena, boksa zāle, cīņu zāle, āra laukumi komandu spēlēm un telpa speciāli galda spēlēm. Aizsardzības ministrija lēš, ka tas viss izmaksās aptuveni 15 miljonu eiro. Runājot par naudas apgūšanu aizsardzībā, premjers Māris Kučinskis no Zaļo un zemnieku savienības ir pārliecināts, ka nauda netiks izšķērdēta:

''Manā skatījumā, pats galvenais, lai būtu godīgi, caurspīdīgi iepirkumi un lai viss būtu iepriekš plānots. Tuvākajiem trīs gadiem tā darba viņiem ir tik daudz, ka tādas raizes, vai līdzekļus kaut kur nesāks lietot kaut kādām ārpus armijas vajadzībām, šobrīd nav.

Latvija un Lietuva nākamgad kļūs par septīto un astoto NATO dalībvalsti, kas pilda alianses apņemšanos aizsardzībai novirzīt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Igaunija šajā sarakstā ir jau vairākus gadus. Latvijai šī mērķa sasniegšanai budžets bija jāaudzē ļoti strauji. 2015. gadā Latvija aizsardzībai atvēlēja aptuveni 250 miljonus eiro, taču nākamgad jau 576 miljonus. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis gan norāda, ka par aizsardzības budžeta audzēšanu jādomā arī turpmāk:

''Droši vien diskusija būs, jo mēs jau redzam, ka blakus valstīs notiek līdzīgas tendences. Igaunijā nākamgad būs 2,2%, arī Lietuva diskusijās virzās uz lielāku šo [finansējumu], un tas arī tika NATO samitos apstiprināts, ka tā ir tā minimālā robeža.''

Tikmēr premjers Kučinskis uzsver, ka

turpmāk aizsardzībā vairs nebūs tiekšanās uz vēl kādu jaunu procentuālu robežu no iekšzemes kopprodukta, un naudas pieaugums būs atkarīgs tikai no vajadzībām.

''Nav gluži pašmērķis dzīties pēc statistikas. Nevar būt, kā mēs esam piedzīvojuši, ka [no aizsardzības budžeta tiek finansētas] vairākas basketbola komandas, sporta zāles un tā tālāk. Tas nedrīkst būt pašmērķis – celt 2,5% vai tālāk. Mēs esam solījuši divus procentus, mēs divus procentus esam sasnieguši un pie tā arī turēsimies, un veidosim savu programmu attīstībai,'' valdības pozīciju skaidro Kučinskis.

Viens no politiķu uzstādījumiem ir censties aizsardzībai paredzēto naudu atstāt Latvijas ekonomikā. Tas nozīmē būvniecībā dot darbu vietējiem, kā arī pēc iespējas vairāk ekipējumu pirkt no pašmāju uzņēmējiem. Tādēļ Aizsardzības ministrija par prioritāti nākamgad izvirzījusi arī vietējās militārās industrijas attīstību. Ministrija šobrīd strādā pie tā, lai Latvijas uzņēmēji varētu kļūt par apakšuzņēmējiem aizsardzības nozares projektos. Tāpat ministrija veido grantu sistēmu, kura atbalstīs jaunu un eksportspējīgu armijai domātu produktu ražošanu Latvijā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti