„Labklājības ministrija piedāvā palielināt minimālo algu līdz 225 latiem jeb 320 eiro,” pēc Ievas Jaunzemes, Labklājības ministrijas valsts sekretāres īsā ziņojuma valdība otrdien vienbalsīgi un bez debatēm atbalstīja minimālās algas celšanu.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc šī lēmuma piebilda, ka šis solis palīdzēs mazināt ienākumu nevienlīdzību valstī. „Manuprāt, tas ir viens no soļiem arī nabadzības mazināšanā - kontekstā ar starptautisko ekspertu norādīto par lielo nabadzīgo īpatsvaru arī starp strādājošajiem. Tātad, manuprāt, tas ir solis pareizajā virzienā,” sacīja premjers.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas aplēsēm algas pieaugumu no nākamā gada izjutīs vismaz trešā daļa strādājošo. „36% veic [sociālās iemaksas] no algas, kas nepārsniedz minimālo darba algu. Tātad no gandrīz 900 000 cilvēku, kas saņem algu, vismaz 36% tad šo paaugstinājumu izjutīs,” skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Ministre atzīmēja, ka minimālās algas celšana ir pirmais solis ceļā uz nabadzības mazināšanu valstī. Nākamie plānā ir neapliekamā minimuma celšana un atvieglojumu par apgādībā esošajiem paaugstināšana. Šos jautājumus skatīs kontekstā ar nākamā gada budžetu, kad arī vērtēs iespējas mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.
„Manuprāt, tomēr jālūkojas, vai IIN samazinājums nevar tikt veikts lēnāk, nevis atsakoties no tā pilnībā, kā tas ir izskanējis un kāda iecere nekad nav bijusi. Bet nevis samazināt IIN likmi par diviem procentpunktiem, bet gan par vienu,” sacīja Viņķele.
Tikmēr premjers Dombrovskis atgādināja par ierobežotajām budžeta iespējām, jo vienlaikus visas ieceres īstenot nebūs iespējams. Uzņēmēji gan cer, ka valdība pildīs solīto un turpinās mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi plānotajā apmērā, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš. „Ja likumā ir ierakstīts, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināsies par diviem procentpunktiem no nākošā gada, tad mēs kā uzņēmēji vēlētos likumam ticēt. Ja šajā valstī nevar ticēt likumam, tad jautājums, kam vispār var ticēt. Ja šo likuma normu neizpildīs, tad valdība un valdošā koalīcija parādīs, ka Latvija nodokļu kontekstā ir neprognozējama,” norādīja Endziņš.
Lielāka skaidrība par darbaspēka nodokļu samazināšanu un citām iniciatīvām būs zināma rudenī, kad būs sarunas par nākamā gada budžeta iniciatīvas un būs zināmi ekspertu argumenti par apsvērtajām iniciatīvām.
