Strīds starp diviem pilsoņiem un valsti ilgst kopš 1997.gada. Strīda priekšmets ir zeme – 6,5 hektāri Kundziņsalā. Tur šobrīd atrodas “Rīgas ostas konteineru termināls”, kas strādā ar miljonos mērāmu pelņu.
Valsts šo zemi savulaik atsavināja Rīga brīvostas vajadzībām un abiem īpašniekiem izmaksāja kompensāciju nepilnus 13 000 eiro, ņemot vērā kadastra vērtību 1940.gadā.
Vēlāk jau tiesa Strasbūrā lēma, ka īpašniekiem jāmaksā pēc tās vērtības, kāda bija 1999. gadā plus inflācijas koeficients, un piesprieda valstij maksāt līdz šim lielāko kompensāciju - 1,2 miljonus eiro.
Tomēr arī tas pēc Vistiņa un Perepjolkina juristu aprēķiniem bija pārāk maz. Viņuprāt, tiesnešiem Strasbūrā iesniegts nekorekts zemes novērtējums. Tāpēc atkal ir jauna tiesa - Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
“Mēs saņēmām dokumentu par patieso vērtību 1999. gadā, kas apliecina, ka šī vērtība ir vismaz divas divarpus reizes lielāka,” prasības iesniegšanu skaidro advokāts Egīls Radziņš.
Par lieliem zemju īpašniekiem Vistiņš un Perepjolkins kļuva 1994.gadā, kad vērtīgie zemes gabali viņu īpašumā nonāca uz dāvinājumu līguma pamata. Zemi uzdāvināja mantinieki. Tiesībsargājošās iestādes veica pārbaudes, bet neatklāja, ka īpašumi no šiem cilvēkiem, iespējams, izkrāpti. Valsts nepierādīja, ka šie darījumi bijuši nelikumīgi.
“Mums zemi atņēma 1997.gadā un atdeva privātai firmai, kuras peļņa gadā ir 22 miljoni eiro. Kāpēc es nevarēju uz savas zemes strādāt? Es arī esmu ekonomists, tirdzniecības darbinieks,” saka Perepjolkins.
Savukārt advokāts Radziņš norāda - ņemot vērā to, ka nacionālā tiesa nav lēmusi, cik lielai jābūt atlīdzībai, “tad attiecīgi arī tika iesniegta šī prasība, norādot, kāda, mūsuprāt, ir tā patiesā atlīdzība, kādai vajadzēja būt, atņemot to summu, kas jau tika izmaksāta pēc Eiropas tiesas lēmuma”.
“Tad lai nacionālā tiesa izlemj, vai šī starpība ir vai nav,” saka advokāts.
Tiesa otrdien. 2.februārī, neskatīja lietu pēc būtības, vien uzklausīja pušu lūgumus un nozīmēja nākamo sēdi uz 6.aprīli.
