Globālais tērauda patēriņa prognoze šim gadam pēdējo nedēļu laikā tikusi būtiski samazināta, liecina nozares ekspertu teiktais.
Arī enerģijas tirgus tendences liecina, ka iespējas būtiski kāpināt “Liepājas metalurga” konkurētspēju ir visai ierobežotas, tāpēc tieši atbalsta pasākumi no valsts var nenest rezultātus un centieniem būtu jābūt koncentrētiem apdraudēto uzņēmuma darbinieku stāvokļa uzlabošanai.
Latvijas Radio korespondents Gunārs Valdmanis norāda, ka “Metalurgam” ir iespēja izdzīvot, taču situācija šobrīd vērtējama skeptiski.
Valdmanis norādīja, ka elektrības cenas šajā pavasarī pat bija nedaudz zemākas nekā laikā, kad investori vienojušies par uzņēmuma iegādi. Cenas bija labvēlīgas, un, ja uzņēmums nevar konkurēt ar salīdzinoši zemām cenām, tas raisa bažas, vai investori rūpīgi aplēsuši visus apstākļus, pauda Valdmanis.
Bažas raisa arī globālā tirgus prognozes, jo eksperti paredz tērauda patēriņa samazināšanu, investoriem diemžēl jārēķinās ar nelabvēlīgāku tirgu nekā laikā, kad viņi nolēma pirkt “Metalurgu”. Turklāt, Latvija nav tā konkurētspējīgāka valsts, un investoriem bija jārēķinās ar resursu dārdzību, kas Latvijā ir jau daudzu gadus.
Ja investori nav gatavi ieskriešanas periodam un sagaida ienesīgu darbu uzreiz, tad ir bažas, vai tiešām viss biznesa plāns ir apdomāts. Tiesa, cerības raisa prognozes par ES tirgus izaugsmi, bet tā ir prognoze šim gadam, un nav skaidrības par nākamo gadu, aiznākamo gadu.
Tikmēr ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola piektdien Liepāja plāno tikties ar „KVV Liepājas metalurgs” vadību. Pēc tikšanās iespējams būs lielāka skaidrība, kas īsti notiek “Metalurgā”, jo pašlaik uzņēmuma vadības sniegtā informācija ir visai skopa.
Zināms, ka jaunā vadība pārskata biznesa plānu, bet no darba atbrīvoti daudzi tikko darbā pieņemtie cilvēki.
Liepājā valda neziņa un vilšanās, tā dažos vārdos var raksturot to noskaņu, kas apvij metalurģijas uzņēmumu, ziņo Latvijas Radio korespondente Inga Ozola.
Darbinieki šķiet ir zaudējuši gan cerības, gan uzticēšanos “Metalurgam”. Daudzi bija atraduši jaunas darba vietas, taču paļaujoties uz “Metalurga” plāniem, devās atpakaļ uz bijušo darba vietu, kur nostrādāts gadiem ilgi, tikko pieņemti darbā, atkal atbrīvoti, turklāt palikuši bez iespējām saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Liepājas pašvaldībai atkal nācās iedarbināt to pašu scenāriju, ko pirms diviem gadiem, kad notika masveida cilvēku atbrīvošana, metalurgi varēs meklēt palīdzību Liepājas Sociālajā dienestā, izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras programmas.
Tāpat nav īsti skaidrs, cik tad cilvēku īsti ir atbrīvoti un cik cilvēkus vēl sagaida tāds pats liktenis.
Dzīvā atmiņā ir sarkanais paklājs un svinīgās runās, kad šī gada martā jaunie investori izrādīja žurnālistiem, pašvaldības un valsts amatpersonām, kā sākusi strādāt velmētava, solot, ka drīz sāks strādāt arī bēdīgi slavenais tērauda kausēšanas cehs. Tas tika iedarbināts, skaidri zinot, ka nav notikušas izmaiņas saistībā ar Obligātā iepirkuma komponenti un elektrība maksā tik, cik tā maksā. Tikmēr ķīlnieku lomā nonākuši cilvēki.
Jau ziņots, ka problēmas ar metalurģiju atkārtoti sākās pagājušā nedēļā, kad tika apturēta tērauda kausēšanas ceha darbība un no darba sāka atbrīvot uzņēmuma darbiniekus, kuri tur bija nostrādājuši vien dažas nedēļas vai dažas dienas.
Maijā “Metalurgā” jau bija sākuši strādāt 960 cilvēki, dažus no kuriem tagad atlaiž, turklāt atlaistie cilvēki neesot saņēmuši arī darba samaksas aprēķinus.
“Metalurgs” nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem, un vēlāk arī kļuva par maksātnespējīgu. Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro, un šogad 12.janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Kovaļenko.
