Pēc Maskavas noteiktā embargo Ukraina rēķinās ar lieliem zaudējumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ukraina nepakļausies Krievijas šantāžai un darīs visu iespējamo, lai 2016. gada 1. janvārī sāktu darboties Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) brīvās tirdzniecības zona. Par to pēc konsultācijām Briselē paziņojuši Ukrainas līderi. Vienlaicīgi satraukumu rada Krievijas apņemšanās no 1. janvāra ieviest Ukrainas preču tirdzniecības embargo. 

Oficiālā Kijeva jau rēķinās ar ievērojamiem zaudējumiem, taču Krievijas puse potenciālos zaudējumus uzskata par visai niecīgiem. Vienlaikus Maskava norāda uz nepieciešamību turpināt diskusijas gan ar Ukrainu, gan Eiropas Savienību (ES), jo pašlaik Eiropas izvirzītās prasības vairākos nozīmīgos jautājumos Maskavai neesot pieņemamas.

Tikai nedaudz mazāk par mēnesi atlicis līdz brīdim, kad Ukraina plāno ieviest padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar ES. Tā ir Ukrainas un ES asociācijas līguma ekonomiskā daļa, kuras stāšanās spēkā atlikšanu iepriekš panāca Krievija.

Otrdien, 1.decembrī, Briselē notika kārtējās Ukrainas, ES un Krievijas konsultācijas. Kā pēc šīm sarunām paziņojis Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, Krievija esot pieprasījusi, lai Ukraina uz 10 gadiem atliek ES prasībām atbilstošu atsevišķu tehnisko un fitosanitāro standartu stāšanos spēkā.

Valdības tikšanās laikā Jaceņuks uzsvēris, ka Ukraina šādām prasībām nepakļausies. Pēc premjera vārdiem, Krievijas mērķis esot neļaut Ukrainas ekonomikai attīstīties un nepieļaut, lai ukraiņu ražotie produkti būtu konkurētspējīgi un viegli varētu iekarot citus tirgus.

Arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, viesojoties Lietuvā, paziņojis, ka Ukraina nekādai šantāžai nepakļausies.

Paralēli šīm diskusijām Ukrainas sabiedrībā arvien lielāku satraukumu rada fakts, ka vienlaicīgi ar brīvās tirdzniecības zonas ar ES izveidi Krievijā stāsies spēkā arī Ukrainā ražotu preču tirdzniecības embargo.

Kā paskaidrojis Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs, aizliegums ir ieviests nevis tāpēc, ka Ukraina pievienojas brīvās tirdzniecības zonai, bet gan par to, ka Ukraina šī gada augustā pievienojās ES sankcijām pret Krieviju.

Ministrs arī norādījis, ka nekādas papildus nodevas Ukrainai netiks piemērotas, bet gan tiks piemēroti tādi paši tarifi, kā Vācijas, Francijas vai jebkuras citas ES dalībvalsts precēm, un tā esot uzskatāma par normālu tirdzniecības praksi.

Ukrainas premjerministrs Jaceņuks lēš, ka Krievijas ieviesto tirdzniecības ierobežojumu dēļ valstij tiks radīti aptuveni 600 miljonu ASV dolāru lieli zaudējumi, taču Kijeva šādam notikumu pavērsienam esot gatava. Turklāt Ukraina gatavojas pieņemt likumu, kas ļaus ieviest atbildes sankcijas pret jebkuru valsti, tostarp Krieviju, kas būs ieviesušas sankcijas pret Kijevu.

Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs paudis pārliecību, ka Ukrainas preču embargo ieviešana, kā arī jaunu muitas tarifu ieviešana pašai Krievijas ekonomikai nebūs īpaši sāpīga. Pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, šī gada laikā ukraiņu preču eksports uz Krieviju tāpat jau ir samazinājies 11 reizes un runa ir par 200 miljoniem dolāru, kas no makroekonomiskā viedokļa esot visai niecīga summa.

Ministrs atzinis, ka krievu patērētāji šādus zaudējumus faktiski nejutīs, taču atsevišķiem uzņēmumiem ar zaudējumiem tomēr būs jārēķinās.

Komentējot otrdien Briselē notikušās diskusijas ar Ukrainas un ES pārstāvjiem, Uļukajevs paudis pārliecību, ka diskusijas ar Ukrainu noteikti tiks turpinātas. Pēc viņa vārdiem, līdz šim vairākos jautājumos ir panākta abpusēja sapratne un, ja tas būtu noticis pirms gada, varētu teikt, ka notiek virzīšanās pareizajā virzienā. Taču, tā kā līdz brīvās tirdzniecības zonas ieviešanai ir atlicis vien mēnesis, Krievija joprojām esot satraukta.

Ministrs arī uzsvēris, ka Ukrainas un Eiropas puse vēloties, lai Maskava piekrīt mazināt Ukrainas saistības NVS brīvās tirdzniecības zonas ietvaros, vienlaicīgi saglabājot tirdzniecības priekšrocības. Krievija uzskatot, ka šādi piedāvājumi nav godīgi un nesīs zaudējumus.

Pēc Uļukajeva vārdiem, Ukraina un ES arī vēloties mazināt Krievijas satraukumu un meklēt problēmu risinājumu tad, kad būs redzams reāls kaitējums. Savukārt Krievija vēloties panākt, lai kaitējums vispār netiktu pieļauts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti