Paši piena lopkopji atzīst, ka teju aizturētu elpu gaida šī gada piena kvotas izpildes rezultātus Latvijā. Zemkopības ministrija datus apkopos vēl līdz 10. aprīlim, kad kļūs skaidrs, vai zemniekiem būs kādi sodi par pārpildi.
No trešdienas Eiropas Savienības (ES) piena lopkopjiem vairs nebūs jāierobežo izslaukumi, lai iekļautos valstij ik gadu atvēlētajā apjomā jeb kvotā. Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa skaidro, ka zemnieki gan patiesībā gaida to brīdi, kad tiks aprēķināts, vai kvota valstī ir pārpildīta un vai nebūs jāmaksā sodi, jo šobrīd daudzas saimniecības vēl ierobežo savu kapacitāti.
Pēc kvotu atcelšanas arī citās kaimiņvalstīs piena būs vairāk, un tas var atsaukties uz cenu, tai pašā laikā vajadzētu augt patēriņam citās valstīs, un “pienam būtu kur iet, bet kamēr piena upes aizplūst pareizajā virzienā pa pareizu cenu, būs vajadzīgs laiks”, norāda Alpa.
Viņa arī atzīst, ka zemnieki vairāk gaida 10.aprīli, kad būs skaidrs, vai ir pārsniegta kvotu vai nav.
Tāpat piena lopkope atzīst - lai arī zemnieki sākotnēji vēlējušies kvotu sistēmas atcelšanu, šobrīd negatīvu ietekmi uz brīvo tirgu piena nozarē rada Krievijas embargo. Daudzas saimniecības Latvijā patiešām ir modernizējušās un piena kļūs tirgū vairāk, bet, ņemot vērā ļoti zemo piena iepirkuma cenu, piena apjoms kāps lēnāk, nekā bija paredzēts iepriekš.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka skaidro, ka patlaban vēl tiek gaidīti rezultāti no pārstrādātājiem par iepirkto piena apjomu pēdējā kvotas gada mēnesī.
Marta sākumā kvota bija izpildīta par 91,9%, un pēdējā mēnesī izslaukumi samazinājušies, lauksaimnieki piedomāja, bet šobrīd grūti pateikt, vai kvota būs pārpildīta vai nedaudz neizpildīta, saka Līdaka.
Pērn piena piegādes kvota Latvijā tika izpildīta par 99,1%. Par šo gadu provizoriskie dati būšot pēc 10. aprīļa, bet galīgā kvotas izpilde būs zināma 15. maijā.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra eksperte Inguna Gulbe vērtē, ka piena produkcijas cenas veikalos jau martā nedaudz ir kritušās, salīdzinot ar decembri, un process pēc kvotu sistēmas beigām palēnām turpināsies.
Ja ražošana pieaug, cenām jākrīt, bet, ja māk saražot lētāk, labāk un nav nekādu ierobežojumu, var arī lai nopelnīt vairāk, saka Gulbe.
Viņa norāda, ka piensaimniekiem vairāk jāstrādā ar zinātniekiem un tehnologiem, lai pienu pārstrādātu savādāk, radītu jaunu produktu, ko var labāk pārdod.
Eiropas Komisija sodus par kvotu pārpildi pēdējā gadā atlaist neplāno, taču gadījumā, ja kvotas būs pārsniegtas, Eiropas piena ražotājiem sodus ļaušot sadalīt un atmaksāt triju gadu laikā.
Jau ziņots, ka pirmdien visā Eiropas Savienībā atceļ trīsdesmit gadu ilgušās piena ražošanas kvotas, kas nozīmē, kā turpmāk zemnieki varēs ražot pienu neierobežotā daudzumā un konkurēt tirgū ļoti dabiskā veidā. Patlaban lēš, ka līdere Eiropas Savienības un arī pasaules tirgū būs Īrija.
Eiropas Savienībā piena kvotas ieviesa vēl 1984 gada 2. aprīlī, tātad pirms 31 gada, nolūkā regulēt piena ražošanas tirgu Eiropas Savienībā, tā kā tolaik bija izveidojušās teju piena upes un sviesta kalni. Tolaik Eiropas piena ražotājiem bija garantēta cena, daudz augstāka nekā citur pasaulē, neraugoties uz pieprasījumu tirgū. Sākotnēji bija domāts, ka kvotu sistēma ilgs piecus gadus, taču allaž tika pagarināta, un nu tai ir trīs gadu desmitu sena vēsture.
Katrai dalībvalstij noteica savus ražošanas griestus, balstoties uz dažādiem rādītājiem. Pārsniedzot šos ražošanas apjomus, dalībvalstīm būtu jāmaksā prāvas soda naudas. Tagad kvotas atceļ, jo pasaulē pieaug pieprasījums pēc piena produktiem, bet Eiropas zemniekiem šie ierobežojumi liedz uz tiem atbildēt.
