Kopējā valstu pozīcija par šo reformu panākta pirmdien ES valstu tieslietu ministru sanāksmē ES Padomes ēkā Luksemburgā.
Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība), kurš vadīja sanāksmi, šo vienošanos nodēvēja par vēsturisku, sakot, ka neko labāku panākt šobrīd nebija iespējams.
"Mums izdevās regulas redakciju, kas ir ļoti apjomīga – vairāk nekā 275 lapas, pantu pa pantam, nodaļu pa nodaļai saskaņot tādā procesuālā stadijā, kādā par to ir iespējams panākt vispārējo vienošanos padomē. Katrā ziņā tas, kas ir šobrīd, tas ir maksimālais kompromiss, kas ir panākts starp daudziem un dažādiem viedokļiem. Ja šis kompromiss netiktu meklēts, tad mēs šo regulu gaidītu vēl četrus gadus," vērtēja Rasnačs.
Jaunā datu aizsardzības reforma paredz daudzus un dažādus datu lietošanas un uzglabāšanas jautājumus, kas rodas, iepērkoties internetā, pasūtot vietu viesnīcā vai vienkārši lietojot globālo tīmekli.
Piemēram, daudzi varētu būt pamanījuši, ka pēc interneta veikala apmeklējuma nenopirktās preces reklāma sāk parādīties arī citās lapās. Līdzīgi ir arī ar viesnīcām. Tas liecina, ka uzņēmumi seko mūsu rīcībai internetā, glabā šos datus un vēlāk tos izmanto mārketingam. Jaunie noteikumi plāno tam noteikt kārtību.
Vēl viens būtisks jauninājums ir tā dēvētās tiesības tikt aizmirstam jeb pieprasīt izdzēst par sevi informāciju. Savukārt visas sūdzības pat par citā Eiropas valstī reģistrētu uzņēmumu varēs iesniegt tajā valstī, kur iedzīvotājs atrodas.
"Mēs pastiprinām iedzīvotāju tiesības, tostarp tiesības tikt aizmirstiem un tiesības uz datu pārvietošanu. Tas ļaus iedzīvotājiem atgūt kontroli par saviem datiem digitālajā vidē. Vienoto noteikumu ieviešana uzņēmumiem, kas nāk gan no Eiropas, gan no citiem reģioniem, piedāvās vienādus nosacījumus visām organizācijām, kas vēlas apstrādāt Eiropas iedzīvotāju datus," akcentē ES tieslietu komisāre Vera Jurova.
Kritiķi gan norāda, ka jaunajā regulā esot vairākas nepilnības, ko lielie uzņēmumi varēs izmantot, piemēram, lai bez atļaujas pārdotu mūsu datus komerciālos nolūkos. Tomēr komisāre Jurova, kā arī Latvijas Tieslietu ministrijas eksperti uzsver, ka visas iespējamās nepilnības varēs vēl atrisināt sarunās ar EP par reformas galīgo redakciju.
Sagaidāms, ka lielākās cīņas būs par detaļām saistībā ar tiesībām tikt aizmirstam, datu atkārtotu izmantošanu, kā arī par sodu apmēriem, jo parlaments vēlas noteikt krietni lielākus sodus, nekā dalībvalstis.
